Kurmenes pagasta “Grabužēnos” pārsimt metru no Latvijas valsts robežas dzīvo un saimnieko Aloizs Zariņš. Nākamnedēļ ģimenes lokā viņš svinēs 75. dzimšanas dienu.
Kurmenes pagasta “Grabužēnos” pārsimt metru no Latvijas valsts robežas dzīvo un saimnieko Aloizs Zariņš. Nākamnedēļ ģimenes lokā viņš svinēs 75. dzimšanas dienu.
Šajās mājās draudzīgi sadzīvo trīs paaudzes — Aloiza kungs ar sievu Emmu, dēla ģimene un trīs mazbērni. Aloizs Zariņš ir kurmenietis. Tepat dzimis, skolā gājis, un šajā pagastā aizvadīts arī viss darba mūžs.
Atgriežas tēva mājās
“Grabužēnu” saimniekam paveicies, jo pēckara laikā, kad daudzas ģimenes bija spiestas apmesties, kur iespējams, viņš atgriezās tēva mājās. Visas ēkas gan karā nodegušas, un ģimene sākumā mitinājās mazā būdiņā.
Kā jau kārtīgs lauku vīrs, Aloiza kungs pratis gan namdara, gan amatnieka arodu un visas saimniecības ēkas pats uzcēlis no jauna. Būvju te patiešām daudz — dzīvojamā māja, vairākas saimniecības ēkas, kūts, pagrabs. Saimnieko jaunie
Kad deviņdesmito gadu sākumā laukos aktīvi veidojās zemnieku saimniecības, Aloiza kungs izveidoja arī savējo. Tagad, kad pašam spēka vairs nav tik daudz, “Grabužēnos” saimnieko bērni. Tēvs palīdz apstrādāt zemi, kopt lopus. Uzbūvētas arī palielas siltumnīcas, kurās audzē dārzeņus Rīgas tirgum. Šī saimniecības daļa gan esot jauno pārziņā.
Cirvja kātu veikalā nepērk
Katra lauku saimnieka goda lieta turēt kārtībā darbarīkus un instrumentus, un Aloiza kungs, ja vajag, pats izgatavo gan cirvja kātu, gan citas lietas. “Vai tad to var veikalā nopirkt? Lauciniekam viss jāmāk darīt pašam. Esmu jau kopš mazotnes pie darba radināts un to mēģinu ierādīt arī saviem mazbērniem. Viņi mums saimniecībā ir lieli palīgi,” piebilst sirmais vīrs.
Nespēj dīkā nosēdēt
“Grabužēni” celti pašā upes krastā. Vai Aloiza kungs brīvajā laikā dodas arī makšķerēt? “Agrāk reizēm aizstaigāju uz upmalu, taču žēl laika, kas pavadīts, dīkā sēžot. Labāk kaut ko padaru saimniecībā. Esmu no tiem, kuriem grūti sēdēt, rokas klēpī salikušam. Kādreiz, kad strādāju kolhoza galdniecībā, pinu klūgu grozus, tortes kārbas un citas lietas. Tagad gan vairs nē, jo mājās nav piemērotu apstākļu klūgu sagatavošanai,” piebilst Aloizs Zariņš.
Vai ir kāda dzimšanas diena, kura īpaši palikusi atmiņā? Lielas balles jubilejās neesot rīkotas. Plašākā, kuru vislabāk atceras, bijusi pirms 15 gadiem, kad Aloiza kungs devies pensijā.
