Trešdien ap 40 meža īpašnieku Aizkraukles rajona lauksaimniecības konsultāciju birojā diskutēja par meža īpašnieku apvienības dibināšanu un Eiropas Savienības fondu naudas apgūšanu meža apsaimniekošanai.
Trešdien ap 40 meža īpašnieku Aizkraukles rajona lauksaimniecības konsultāciju birojā diskutēja par meža īpašnieku apvienības dibināšanu un Eiropas Savienības fondu naudas apgūšanu meža apsaimniekošanai.
Semināru vadīja Aizkraukles rajona lauku saimnieku apvienības valdes loceklis, zemnieks no Skrīveriem Arnis Veckāgens, kurš vairāk nekā divdesmit gadu nostrādājis mežrūpniecības nozarē un tagad aktīvi interesējas par meža apsaimniekošanu un ES līdzekļu piesaistīšanu šim mērķim.
Zemes vērtība jāuzlabo
Privātā meža un meža zemes ilglaicīgā apsaimniekošana būs apdraudēta, ja nepiesaistīs investīcijas tās vērtības uzlabošanai. Investīcijas piedāvā ES strukturālie fondi, un katram meža īpašniekam jāzina, kā šos līdzekļus iegūt un racionāli izlietot. Šobrīd ES atbalstu meža apsaimniekotājiem piedāvā sešiem mērķiem: lauksaimniecībā neizmantojamās zemes apmežošanai, meža ekonomiskās, ekoloģiskās un sociālās vērtības uzlabošanai, dažādas meža apsaimniekošanas tehnikas iegādei, ugunsgrēku postījumu novēršanai un ugunsdrošības profilaksei, mazvērtīgo mežaudžu vai koku sugu nomaiņai, kā arī meža īpašnieku apvienības veidošanai.
Inventarizācija un nomaksāti nodokļi
Šos projektus var realizēt lauku rajonos, izņemot septiņas lielākās Latvijas pilsētas un visu rajonu centrus. Atbalstu var saņemt meža īpašnieki (fiziskas, juridiskas personas un arī pašvaldības) un to apvienības. Uz atbalstu ugunsgrēka nodarīto postījumu novēršanai un ugunsdrošības profilaksei var pretendēt arī valsts iestādes. Galvenie priekšnosacījumi ir veikta meža inventarizācija un nomaksāti nodokļi.
Pēc pāris stundu ilgām sarunām vairāki meža īpašnieki bija ar mieru apvienību veidot, taču, lai šādu sabiedrisko organizāciju reģistrētu, nepieciešams 20 dibinātāju. Pagaidām vienoties neizdevās.
Apvienojoties lielākas iespējas
Viens no semināra dalībniekiem bebrēnietis Guntis Ungurs, kurš darbojas arī Latvijas Meža īpašnieku asociācijā, uzskata: “Līdzekļus mežsaimniecības attīstībai varēs saņemt līdzīgi kā no SAPARD programmas. Vispirms pašam par savu naudu viss jāizdara, un tikai pēc darbu veikšanas daļu naudas atmaksās. Tāpēc šāda apvienība galvenokārt nepieciešama mazajiem meža īpašniekiem, kuriem bankas atsaka kredītu, jo cilvēks nespēj pierādīt saimniecības dzīvotspēju. Viņiem nav naudas vairāku tūkstošu latu vērtu projektu realizēšanai. Apvienojoties meža īpašniekiem pavērsies lielākas iespējas. Ja nodibinātu šādu apvienību, Meža īpašnieku asociācija ir gatava piedāvāt sava jurista pakalpojumus dokumentu noformēšanai un organizācijas reģistrēšanai.”
Atbildēs katru trešdienu
ES savu atbalstu piedāvā ne tikai mežsaimniecības attīstībai, bet arī meža īpašnieku sabiedriskās organizācijas veidošanai un tās biroja iekārtošanai. Apvienības biedru meža īpašumiem nav obligāti jābūt kaimiņos, taču vienas virsmežniecības teritorijā.
Arnis Veckāgens uzskata, ka rajonā ir pietiekami daudz meža īpašnieku, lai izveidotu ne tikai vienu, bet varbūt divas vai trīs šādas apvienības. Katru trešdienu dienas pirmajā pusē Veckāgena kungu varēs satikt Aizkraukles rajona lauksaimniecības konsultāciju birojā. Viņš atbildēs uz visiem meža īpašnieku jautājumiem.
