Cik banku darbojas Latvijā? Kam tās pieder?
— Cik banku darbojas Latvijā? Kam tās pieder?
Latvijā banku pakalpojumus piedāvā 22 bankas un viena ārvalstu bankas filiāle (“Nordea Bank Finland Plc” Latvijas filiāle). Rīgā darbojas arī “Dresdner Bank AG” (Vācija) un “Nadra Bank” (Ukraina) pārstāvniecības, kuras nav tiesīgas sniegt finanšu pakalpojumus.
Pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datiem, 2003. gada otrā ceturkšņa beigās 52,2% no Latvijas banku apmaksātā pamatkapitāla piederēja ārvalstu akcionāriem. Ārvalstu akcionāru īpašumā deviņās bankās bija vairāk nekā 50% apmaksātā pamatkapitāla.
Gandrīz visa banku nozare ir privatizēta (2003. gada jūnijā valsts īpašumā bija tikai 6,9% banku apmaksātā pamatkapitāla). Latvijas valstij pilnībā pieder tikai valsts akciju sabiedrība “Latvijas Hipotēku un zemes banka”, kā arī 7,1% “Latvijas Krājbankas” apmaksātā pamatkapitāla. Valsts daļa banku nozarē turpinās samazināties, jo “Latvijas Krājbanku” plānots privatizēt.
— Cik lielā mērā noguldītāji ir aizsargāti bankas bankrota gadījumā?
Cilvēki, kuri savus brīvos līdzekļus noguldījuši Latvijas bankās, var justies droši — pat tajā gadījumā, ja kādai bankai rastos finanšu problēmas, viņi savu naudu nezaudēs. Vienīgais nosacījums — jāņem vērā likumdošanā garantētās atlīdzības apmērs, un nepieciešamības gadījumā līdzekļi jānogulda vairākās bankās.
“Fizisko personu noguldījumu garantiju likumā” noteikts, ka no 2002. gada 1. janvāra līdz 2003. gada 31. decembrim neatkarīgi no noguldījuma veikšanas dienas garantētā atlīdzība vienam noguldītājam vienā bankā ir noguldījuma pamatsummas apmērā, bet ne vairāk kā 3000 latu.
No 2004. gada 1. janvāra šī summa pieaugs līdz 6000 latu, bet piecu gadu laikā garantētās atlīdzības apjoms tiks paaugstināts atbilstoši ES prasībām (līdz 13 000 latu). No 2003. gada garantē atlīdzību arī juridisko personu noguldījumiem.
— Kas uzrauga bankas?
No 2001. gada 1. jūlija finanšu sektora uzraudzību veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Banku uzraudzības funkciju tā pārņēma no Latvijas Bankas. Banku nozare ir pakļauta efektīvai uzraudzībai, kas tiek uzskatīta par vienu no stingrākajām Centrālās Eiropas un Austrumeiropas valstīs.
— Kādas cenas šobrīd ir pārtikai Latvijā salīdzinājumā ar Eiropas Savienību? Kā mainīsies pārtikas cenas?
Latvijā cenas ir tikai par 34% zemākas nekā vidēji ES vai par 15% zemākas nekā, piemēram, Spānijā. Latvijā ir zemākas algas nekā ES valstīs, tāpēc arī izdevumi par vietējo produkciju un cenu līmenis ir zemāks. Tāpat kā līdz šim, arī turpmāk cenu līmenis Latvijā palielināsies cenu izlīdzināšanās dēļ, tuvojoties Eiropas cenu līmenim. Tas notiktu neatkarīgi no Latvijas iestāšanās ES, jo ilgākā laika posmā atvērtā tautsaimniecībā cenām ir tendence izlīdzināties.
— Kā mainīsies pakalpojumu cenas?
Lai gan kultūras, izklaides, finanšu, tūrisma, apdrošināšanas, sakaru, transporta u. c. pakalpojumi Latvijā ir ievērojami lētāki nekā Eiropā un to cenas atbilst aptuveni 29% no Eiropas vidējām pakalpojumu cenām, iestāšanās ES neizraisīs cenu līmeņa izlīdzināšanos pakalpojumu sfērā. Tas būs ilglaicīgs process. Pakalpojumu cenas ir atkarīgas no iekšējiem faktoriem — algas, bezdarba līmeņa utt., tādējādi, piemēram, gandrīz visiem iedzīvotājiem nepieciešamo frizieru pakalpojumu cenas augs reizē ar algām.
(Sagatavots pēc Latvijas Bankas sniegtās informācijas)
