Administratīvi teritoriālās reformas likumu Saeima pieņēma jau 1998. gadā. Tajā noteikts, ka reforma pēc pašvaldību iniciatīvas jāveic sešos gados, proti, līdz 2003. gada 31. decembrim.
Administratīvi teritoriālās reformas likumu Saeima pieņēma jau 1998. gadā. Tajā noteikts, ka reforma pēc pašvaldību iniciatīvas jāveic sešos gados, proti, līdz 2003. gada 31. decembrim. Ja pašvaldības to neizdarīs labprātīgi, līdz 2004. gada 30. novembrim reformu veiks Reģionālās attīstības un pašvaldību ministrija pēc saviem projektiem.
Līdz Einara Repšes valdības darba sākumam Latvijā bija izveidots tikai 16 novadu, pērn — vēl divi. Aizkraukles rajonā pagaidām ir tikai viens novads. Valdība paziņoja, ka novadi būtu jāizveido līdz 2005. gada martam, kad notiks pašvaldību vēlēšanas.
Tātad līdzšinējais reformas likums būtībā vairs nav ņemams vērā, jo šī valdība atšķirībā no iepriekšējās ar varu pašvaldības apvienot nevēlas. Visam jānotiek sarunu ceļā. Gada nogalē par apvienošanos sprieda Aglonā, šonedēļ par reformu runās Saldū, Dobelē, Bauskā un Jelgavā.
Pašreizējā valdība par pamatu ņēmusi iepriekšējās valdības sagatavoto projektu — Latviju sadalīt 102 novados. Valdība negrasās veidot otrā līmeņa pašvaldības, ne arī apriņķus, kā tas bija pirmās neatkarīgās Latvijas laikā.
Tomēr pusceļā palikt arī nevar. Latvijas Pašvaldību savienība savā interneta mājaslapā publicēs tās alternatīvo likuma variantu un arī ministrijas izstrādāto.
Savu vārdu teikusi arī Lielo pilsētu asociācija, iesakot samazināt izpilddirektora varu, plašākas pilnvaras dodot vēlētai domei. Precizēs arī pašvaldību funkcijas.
Janvāra vidū ministrija iecerējusi nodot sabiedrības apspriešanai koriģētu administratīvās teritoriālās reformas likuma projektu. Tomēr nesaprotu, kāpēc sabiedrībā tik maz izskan paša reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Ivara Gatera viedoklis?
Pagaidām teritoriālās reformas džungļos Latvija joprojām maldās kā ezītis miglā.
