Vidusskolā skolotāji mums bieži atgādināja: “Mācieties, mācieties, mācieties! Augstskolā jums neviens zināšanas ar karoti mutē nebāzīs!”.
Vidusskolā skolotāji mums bieži atgādināja: “Mācieties, mācieties, mācieties! Augstskolā jums neviens zināšanas ar karoti mutē nebāzīs!”. Taisnība. Ar karoti neviens mums klāt nesēž un zināšanas kā putru vai zupu nepasniedz.
Mēģināšu “ielīst” Latvijas Lauksaimniecības universitātes “zupas katlā”, kurš ir trešais lielākais Latvijā, jo tajā “vārās” apmēram 9000 studentu.
Kā aizkraukliešiem veicas, studējot Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU), sabiedriskajās aktivitātēs un dzīvojot Jelgavas kopmītnēs?
“Porcija” par lielu
Sākumā, kā jau pirmkursniecei, viss likās jauns — mācību priekšmeti, sveši pasniedzēji, kursabiedri, auditoriju meklējumi. Visa nepazīstamā daudz. Par lielu šī “zupas porcija” vienam mazam pirmkursniekam.
Tomēr jau pirmajās nedēļās bija skaidrs, kuri priekšmeti būs jāmācās vairāk, kam jāpievērš lielāka uzmanība.
Sapratu, ka augstskolā jāmācās plānot savu laiku, nevar visu atstāt uz pēdējo brīdi, ja negrib iekļūt parādniekos.
Toties pasniedzēji ir ļoti jauki. Protams, ar karoti jau zināšanas iekšā nelej, bet “ēšanas” procesu gan atvieglo. “Pasniedzēji pat pārjautā, vai nediktē par ātru, vēlreiz atkārto. Tā kā mums mācības lielākoties notiek angļu valodā, pasniedzēji arī iztulko nesaprotamos vārdus latviski,” stāsta Ginta Zēberga, kura pirmo gadu mācās Iestāžu un uzņēmumu ārējo sakaru nodaļā. “Tas ir tikai mīts, ka lektori “iegāž” studentus. Patiesībā ir ļoti cilvēcīga attieksme. Protams, daudz ko vēl redzēsim pēc pirmās sesijas, kaut gan daudzos priekšmetos mums nav jākārto eksāmeni, ja visi darbi nodoti un ieskaites nokārtotas,” piebilst Sarmīte Supe, kura arī mācās tajā pašā nodaļā.
Iespēja strādāt ārzemēs
Atšķirībā no vidusskolas, stājoties augstskolā, varam izvēlēties, kādus mācību priekšmetus vēlamies apgūt.
Katrs vairāk vai mazāk domā, kādu darbu varēs dabūt ar iegūto diplomu. Stāsta Sarmīte: “Pēc šīs programmas pabeigšanas mums ir plašas darba iespējas ASV, Lielbritānijā. Pie mums brauc lektori no Amerikas. Vasarā studentiem ir iespēja braukt strādāt ārzemēs.”
Tā kā Iestāžu un uzņēmumu ārējo sakaru nodaļas studentiem mācības notiek angļu valodā, jābūt svešvalodas priekšzināšanām. Ginta: “Skolā likās, ka angļu valodu zinu diezgan vāji, bet te šķiet, ka saprotu labāk. Pirmo gadu mācos arī franču un vācu valodu.”
Pārsteigumi tikai skolā
Skolā vienmēr gadījās kāds pārsteigums — neprognozēts kontroldarbs vai ieskaite, bet augstskolā visi ieskaišu datumi iepriekš saskaņoti ar studentiem, un tos iespējams mainīt.
Salīdzinot mācību slodzi skolā un universitātē, secinu, ka tie, kuri jau skolā apguvuši prasmi mācīties un plānot savu laiku, universitātē nepazūd.
Mācību slodze nav liela, tomēr jāmācās ir.
Agnese pirmo gadu mācās Sabiedrības pārvaldes un organizācijas socioloģiju. Viņa stāsta, ka “slodze ir daudz lielāka nekā vidusskolā. Daudz jāmācās. 12. klases eksāmeni, salīdzinot ar studijām LLU, liekas sīkums”.
Andrejs Kalvāns, kurš neklātienē studē Lauku inženieru fakultātes būvinženieru 3. kursā, apgalvo: “Pasniedzēji mums, neklātniekiem, pievērš maz uzmanības. Ļoti daudz jāmācās pašiem. Ir priekšmeti, kuri jāmācās vairāk, piemēram, ķīmija, matemātika. Grāmatas bibliotēkā arī nevar dabūt, jo visas jau atdotas klātienes studentiem. Tomēr patīkami aizbraukt uz Jelgavu, tā ir atslodze no darba.”
Dažādība vieno
Jelgavā mācās jaunieši no dažādām Latvijas pilsētām, pagastiem. Interesanti ieklausīties savādajos akcentos, izloksnēs, dialektos. Mēs katrs esam tik atšķirīgi, bet šī dažādība vieno. Katrs students var atrast sfēru, kurā izpausties, parādīt, attīstīt savus talantus — deju kolektīvos “Kalve”, “Skalbe”, meiteņu korī “Naktstaureņi”, vīru korī “Ozols”, studentu korporācijās, studentu pašpārvaldē, teātrī u. c.
Svētki studentiem
1. oktobrī ir Azemitologa svētki — pirmkursnieku iesvētības. Visu 1. kursu studenti rāda savu priekšnesumu un sacenšas par Lielo balvu un Mazo Azemitologa balvu. Ir jāpadomā, kā oriģināli ievest savu dekānu, demonstrēt savu priekšnesumu, jāizdomā noslēguma dziesma, kā arī jārada vienojoši tērpi.
Vēlējāmies savu dekānu ievest pēc iespējas elegantāk, tāpēc izīrējām limuzīnu. Tas diemžēl neatbrauca laikā, tāpēc dekānu “eleganti” iestūmām krēslā…
Jelgavā sabiedriskā dzīve ir ļoti aktīva. Novembrī Jelgavas studentu pašpārvalde rīkoja Studentu dienas, kad “Vislatvijas skudras” no Latvijas augstskolām saplūda skudru pūznī Jelgavā.
Pa dienu bija dažādi pasākumi, bet vakarā koncerts Jelgavas ledushallē, kur dziedāja “Talantu fabrika 2” un “The Hobos”.
LLU Lielajā aulā bija pašdarbnieku koncerts “Sveiksim šo dienu ar mīlestību”. Pasākumu vadīja Mārtiņš Freimanis, tajā piedalījās arī aizkraukliete Liene Vuškāne ar dziesmu “There you will be”. Viņa klausītājus pārsteidza ar savu samtaino un spēcīgo balsi.
“Izlasīju afišā piedāvājumu dziedāt koncertā, aizgāju uz Studentu klubu un pieteicos.
Publika mani ļoti labi uzņēma, dzīvoja līdzi. Ja būtu iespēja, noteikti piedalītos vēlreiz!
Uz šīs skatuves dziedāju pirms diviem gadiem. tomēr tagad bija citāda sajūta. Jutos piederīga studentu saimei,” stāsta Agnese.
Agnese iesaistījusies ansamblī, kuru izveidojuši paši studenti. “Esam četri cilvēki, es spēlēju sintezatoru.”
Jelgavā studentiem piedāvā plašas iespējas iesaistīties dažādās aktivitātēs, netrūkst arī izklaides vietu. Ļoti iecienīts ir klubs “Tonuss”, nesen atvērtie “Četri balti krekli”. Arī pilī ļoti bieži notiek balles, kurās piedalās Latvijā pazīstamas grupas un mūziķi.
(Turpmāk vēl)
