Edgars Bērziņš mācās Bebru pamatskolas 9. klasē. Brīvajā laikā viņš raksta dzejoļus. Edgars uzrakstījis jau vairāk nekā 70 dzejoļu un, kā pats smej, varētu pat izdot dzejoļu krājumu.
Edgars Bērziņš mācās Bebru pamatskolas 9. klasē. Brīvajā laikā viņš raksta dzejoļus. Edgars uzrakstījis jau vairāk nekā 70 dzejoļu un, kā pats smej, varētu pat izdot dzejoļu krājumu.
— Pirmās paša sacerētās vārsmas es esot skandējis jau sešu gadu vecumā, — saka Edgars. — Pirmo īsto dzejoli uzrakstīju 4. klasē. Šķiet, tas bija veltīts rūķītim, kurš Ziemassvētkos nes dāvanas. Ja ir iedvesma, rakstu par to, ko jūtu un ko domāju, nevis izvēlos kādu noteiktu tēmu.
Ja rodas laba doma, to tūlīt pierakstu uz kādas papīra lapiņas. Vēlāk to var pielabot, izvēloties piemērotākus vārdus. Nevaru pateikt, par ko rakstu visbiežāk. Tas atkarīgs no noskaņojuma.
Edgars vispirms dzejoļus parāda mātei, arī skolotājiem, bet dažkārt pirmie viņa rakstītās rindiņas izlasa klasesbiedri.
— Manus dzejoļus agrāk bieži ievietoja skolas literārajā žurnālā “Bebrēns”, — saka Edgars Bērziņš. — Nu jau divus gadus vadu skolas avīzi “Deglis” un dzejoļus publicēju tajā. Manuprāt, dzejā domu var izteikt daudz precīzāk, tā ir spilgtāka.
