Latvijas liellopu audzētāji nodibinājuši lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvu “Laidars G”, kurā iestājušies arī Aizkraukles rajona lopkopji.
Latvijas liellopu audzētāji nodibinājuši lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvu “Laidars G”, kurā iestājušies arī Aizkraukles rajona lopkopji. Kooperatīvs veidots ar mērķi sakārtot liellopu gaļas tirgu Latvijā.
Situācija liellopu gaļas tirgū Latvijā šobrīd ir kritiska. Tirgū gaļas cena nemainās, taču iepirkuma cena pēdējā laikā kļūst arvien mazāka. Liellopu audzētāji spiesti pārdot dzīvniekus par 25—30 santīmiem kilogramā. Tā ir tikai aptuveni trešā daļa no pašizmaksas.
Lai cīnītos ar gaļas pārstrādes uzņēmumiem par augstāku iepirkuma cenu, lai aizstāvētu savas intereses un pieprasītu liellopu gaļas tirgus sakārtošanu, Latvijas lopkopji nolēmuši apvienoties. Gaļas liellopu audzētājiem pievienojušies piensaimnieki, jo arī viņu ganāmpulkos ir brāķētas govis un jaunlopi, kurus viņi spiesti atdot pārstrādātājiem par ļoti zemu cenu.
Pa vienam “apstrādās”
Jaunajā kooperatīvā “Laidars G” iestājies arī viens no lielākajiem Aizkraukles rajona gaļas liellopu audzētājiem — Mazzalves pagasta zemnieku saimniecības “Krasti B” saimnieks Oskars Ādams. Viņš stāsta: “Pārstrādes uzņēmumi pa vienam mūs ātri vien var “apstrādāt”, taču lielāks spēks būs jāņem vērā. Kooperatīva galvenais uzdevums — cīnīties par lielāku iepirkuma cenu, piedāvājot lielāku gaļas apjomu. Ja nespēsim vienoties ar vietējiem pārstrādātājiem, meklēsim iespējas gaļu eksportēt. Šobrīd jānokārto visas formalitātes, lai kooperatīvu oficiāli reģistrētu, aktīvs darbs varētu sākties janvārī vai februārī.”
Sliktāk nevar būt
Par kooperatīva biedru kļuvis arī Bebru pagasta “Cūkkalnu” saimnieks Jānis Lapiņš un Iršu pagasta “Dūju” īpašnieks Andris Bite, kuri arī audzē gaļas šķirnes liellopus. Jānis Lapiņš uzskata: “Šis ir tikai sākums, domāju, ka gada laikā nekas vēl nemainīsies. Tomēr ir jācīnās, lai aizstāvētu savas intereses. Sliktāk vairs nevar būt. Latvijā ir pāris vietu, kur par “Šarolē” tīršķirnes dzīvnieku gaļu maksā nedaudz vairāk, taču tas ir nieks, salīdzinot ar kopējo situāciju valstī. Kooperatīva darbība jāpopularizē un jāpiesaista jauni biedri, jo šobrīd apvienojušies tikai desmit procentu no visiem Latvijas lopkopjiem.”
Pārdos visi kopā
Kooperatīva dibināšanas sapulcē bija ieradušies ap 90 lopkopju no aptuveni 400 saimniekiem. Kā organizācijas dalībnieki reģistrējās 56. Ievēlēta arī kooperatīva valde un tās vadītājs — Gaļas liellopu audzētāju asociācijas vadītājs Aigars Veide. Apstiprināti nosacījumi, ka 75 procenti liellopu jāpārdod tikai ar kooperatīva starpniecību, taču arī par citur pārdotajiem lopiem organizācijas vadība jāinformē.
Kooperatīva vadība apņemas slēgt līgumu ar “Laidars G” biedriem par liellopu iepirkšanu, kārtot kopu piegādi kautuvēm, pēc tam pārdot gaļu lielā daudzumā pārstrādes uzņēmumiem.
***
Fakts.
2003. gadā Latvijā atestēts desmit gaļas liellopu šķirnes saimniecību. To vidū arī Mazzalves pagasta zemnieku saimniecība “Krasti B” (Aija un Oskars Ādami), kurā audzē “Šarolē” šķirnes lopus.
***
Izziņa.
2003. gada 1. decembrī Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrā no Aizkraukles rajona bija reģistrēti 14484 liellopi, tajā skaitā 8118 slaucamu govju. Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, liellopu skaits samazinājies par 207 (tajā skaitā 81 slaucama govs). Taču, salīdzinot ar pagājušo gadu, lopu skaits samazinājies vēl vairāk — par 618 liellopiem (tajā skaitā 527 slaucamām govīm). Visvairāk liellopu reģistrēts Sērenē — 1399 (tajā skaitā 665 slaucamas govis). Tikai Mazzalvē un Secē decembrī reģistrēti jauni dzīvnieku ganāmpulki, taču kopējais lopu skaits tik un tā samazinājies.
