Jaunjelgavietei Rasmai Vilčukai Ziemassvētku priekšvakarā — 23. decembrī — 50 gadu jubileja. Viņa gan jūtas kā trīsdesmitgadniece, kaut gan ir triju meitu māte un arī vecmāmiņa.
Jaunjelgavietei Rasmai Vilčukai Ziemassvētku priekšvakarā — 23. decembrī — 50 gadu jubileja. Viņa gan jūtas kā trīsdesmitgadniece, kaut gan ir triju meitu māte un arī vecmāmiņa. Rasmas kundze ir laimīga, tāpēc gadu skaitam nav nekādas nozīmes.
Rasmas kundze savulaik uzņēmumā “Sarma” desmit gadu nostrādājusi par adītāju. Pēc tā likvidācijas dzīvo mājās un rūpējas par saimniecību. Tajā ir viss, lai ģimeni nodrošinātu un arī radiem palīdzētu. Nav aizmirsta arī adīšana, jo “jāapada” gan mazie, gan pieaugušie.
Tradicionāli — trīs meitas
Rasmas vecākiem ir trīs meitas, un arī Rasmas un Dzintara Vilčuku ģimenē ir trīs meitas — Dzintra, kurai jau trīs mazuļi audzināmi, Aija — strādā par konditori — un pastarīte Anna, kura mācās Jaunjelgavas vidusskolas 6. klasē.
— Tā nu dzīvē notika — abi ar Dzintaru apprecējāmies ļoti jauni, vecākās meitas piedzima un, kā mums likās, ļoti ātri izauga. Kad man bija 37 gadi, pasaulē nāca Anna. Reizē ar viņas piedzimšanu, šķiet, abi ar vīru atkal kļuvām jaunāki, jo rūpes par mazu bērnu atjauno vecākus gan garīgi, gan fiziski, — saka Rasmas kundze.
— Annu mīl un lutina visi — gan ģimenē, gan radi un draugi. Meitene tomēr to ļaunprātīgi neizmanto, skolā labi mācās, dzied un dejo. Viņas sapnis ir kļūt par advokāti vai tiesnesi.
Anna to izvēlējusies tāpēc, lai pasaulē būtu mazāk ļaunuma, jo būšot tiesnese un pieņemšot tikai taisnīgus lēmumus.
Ar sirdi pie sirds
Ne jau vienmēr Vilčuku ģimenē bijušas tikai gaišas dienas. Dzintars cieta nelaimes gadījumā un kļuva invalīds. Tomēr paša dzīvesprieks un ģimenes atbalsts palīdzēja izveseļoties, un nu viņš jau strādā.
Kādi bijuši abu kopdzīves gadi?
— Skaisti, jo mēs viens otru mīlam kopš jaunības, nekad neesam naidojušies un strīdējušies. Protams, ikdienišķas nesaskaņas kādreiz ir, bet tās atrisinām kopā ar bērniem.
Pēc horoskopa esmu Mežāzis. Nereti dzīvē traucē mans pedantisms. Gadās, ka arī pasaku to, ko nevajadzētu, bet manējie neļaunojas, jo zina, ka ilgi dusmoties nespēju. Dažkārt nākas par savu pārsteidzību arī atvainoties, — atzīstas jubilāre.
Iesakņojas Jaunjelgavā
Vai Vilčuku ģimene gribētu dzīvot citviet?
Nē, tikai Jaunjelgavā, jo te visi kopā, un dzīve mazpilsētā, pēc Rasmas kundzes domām, ir interesanta. Cilvēks cilvēku pazīst kā liela radu saime. Žēl tikai, ka darbavietu maz, tāpēc pašiem jāmeklē iespēja apstrādāt zemi un audzēt lopus. Ja ir saimniecība, pārtikt var, tāpēc par dzīvi būtu grēks sūdzēties. Pats galvenais — visiem ģimenē laba veselība, saticība un saprašanās.
