Tas taču tikai “saltiņš”, kas gan slikts var notikt, ja to izmetīšu sadzīves atkritumos? Vienkāršā atbilde — nepareiza šādu atkritumu izmešana var radīt gan vides piesārņojuma, gan ugunsgrēka risku. Mazliet garāka atbilde slēpjas šo, it kā mazo, priekšmetu sastāvā — tajos ir akumulators, parasti litija baterijas, e-šķidrums, kas visbiežāk satur nikotīnu, propilēnglikolu, augu glicerīnu un dažādas garšas piedevas, turklāt e-cigaretēs ir metāla un plastmasas detaļas. Tas kopā veido bīstamos atkritumus, kurus nedrīkst izmest “parastajā miskastē”.

Tāpat varētu teikt, ka “tās taču tikai tabletes”, bet, ja šādi domā ne tikai viens, desmit vai pat simts cilvēku, bet krietni vairāk un turklāt jau ilgstoši, tad medikamenti, kas nonāk kanalizācijā un tālāk citos ūdeņos, sāk apdraudēt dzīvnieku sugu pastāvēšanu.

Tas, kas ilgtermiņā nodara kaitējumu videi, agrāk vai vēlāk nodarīs kaitējumu arī cilvēkam. Risinājums šim var būt gluži vienkāršs — izmest katru atkritumu veidu pareizi.

Praktisks likums — ko drīkst izmest nešķirotajos sadzīves atkritumos

Der atcerēties vienkāršu praktisku likumu: nešķirotajos atkritumos jānonāk tikai tam, ko nevar pārstrādāt. Piemēram, slapji virtuves papīra dvieļi, netīrs papīrs vai plastmasa, kas nav pārstrādājama, mājdzīvnieku pakaiši, nolietoti tekstila izstrādājumi, dažādi higiēnas produkti, tai skaitā bērnu autiņbiksītes un tamlīdzīgi, var tikt izmesti nešķirotajos atkritumos.

To, ko var pārstrādāt, piemēram, plastmasas un metāla iepakojumu, PET pudeles, papīru, stiklu vai bioloģiski noārdāmos atkritumus, tekstilu būtu jāizmet atbilstošajos konteineros pie mājas vai publiskajos šķirošanas punktos.

Savukārt, ja priekšmets ir izgatavots no bīstamām ķimikālijām vai šķidrumiem, no baterijām, elektronikas, attiecīgi to var pieslēgt pie elektrības vai tajā ir mikročips vai mikroshēma, vai tie ir medikamenti, — tos nedrīkst izmest nešķirotajos atkritumos, tos ir jānodod speciālos punktos.

Turklāt visas elektropreces, elektrotehnika, akumulatori un baterijas Eiropas Savienībā tiek īpaši marķētas ar pārsvītrota atkritumu konteinera apzīmējumu. Šis marķējums norāda, ka attiecīgo preci nedrīkst likt kopējā sadzīves atkritumu konteinerā.

Kas var notikt, ja bīstamos atkritumus izmetam nepareizi?

Bīstamos atkritumus, piemēram, vecas baterijas, elektroniku vai nederīgus medikamentus, nedrīkst izmest nešķirotajos atkritumos vairāku iemeslu dēļ. Šo atkritumu sastāvā bieži ir bīstamas ķīmiskas vielas, piemēram, smagie metāli (t. sk. svins, kadmijs), dzīvībai un videi kaitīgas ķimikālijas, un farmaceitiskās aktīvās vielas. Ja šie atkritumi nonāk sadzīves atkritumos, tie var radīt vairākus nopietnus draudus videi un secīgi ilgtermiņā — arī cilvēku veselībai.

Pirmkārt, vides piesārņojums. Akumulatoros esošās ķīmiskās vielas vai medikamentu aktīvās vielas var noplūst gruntī un piesārņot ūdeni.

Šo piesārņojumu var uzņemt dzīvnieki vai cilvēki, piemēram, caur dzeramo ūdeni vai pārtiku, kas izaudzēta piesārņotā vidē.

Runājot par medikamentiem, Rīgas notekūdeņos bieži tiek atrastas vielas, piemēram, paracetamols, ibuprofēns un antibiotikas, kas var radīt ilgtermiņa piesārņojumu. Antibiotikas var veicināt baktēriju rezistences attīstību, kas ir būtiska problēma gan cilvēku veselībai, gan videi.

Otrkārt, var būt toksiskas sekas dzīvniekiem. Pētījumi rāda, ka notekūdeņos nonākušās zāles var ietekmēt dzīvnieku uzvedību un veselību. Piemēram, zinātniskajos pētījumos ir apstiprināts, ka atsevišķu antidepresantu esamība ūdeņos var ietekmēt zivju uzvedību plēsoņu klātbūtnē — zivju reakcija uz draudiem kļūst lēnāka, un līdz ar to tās kļūst par upuriem. Tāpat pētījumos konstatēts, ka sintētiskie hormoni konkrētai zivju sugai pakāpeniski samazina reprodukciju.

Tiesa, nesenākie dati rāda, ka izpratne par pareizu medikamentu utilizāciju pieaug, piemēram, 2023. gadā iedzīvotāji Latvijā “Apotheka” aptiekās nodeva vairāk nekā piecas tonnas nederīgo medikamentu. Tomēr joprojām liela daļa cilvēku tos izmet nepareizi, tādējādi radot risku videi.

Kur likt nestrādājošo vai varbūt vienkārši nevajadzīgo elektrotehniku?

Ja gadījumā elektrotehnika joprojām darbojas, taču nav vairs vajadzīga, tad to noteikti var pārdot vai atdot dažādās tiešsaistes grupās sociālajos tīklos, vai arī nogādāt “CleanR” un “CleanR Verso” lietoto preču apmaiņas punktā ‘‘Nomalēs’’, Brīvnieku ielā 11, Stopiņu novadā.

Arī tīmekļa vietnē www.lietovelreiz.lv var atrast vietas, kurās gan tirgo, gan mainās ar lietotām, taču vēl darba kārtībā esošām lietām, arī elektrotehniku.

Tipiskākie elektrotehnikas piemēri, kurus jānodod speciālos punktos: sadzīves tehnika — tosteri, blenderi, gludekļi, kafijas aparāti, mikroviļņu krāsnis, ledusskapji, veļas mašīnas u. c. elektronika — televizori, datoru monitori, printeri, skeneri, pārnēsājamie datori, tastatūras, kopētāji, tālruņi un mobilie tālruņi, u. tml.

Nolietoto un pašiem vairs nevajadzīgo elektrotehniku var nodot kādā no 69 atkritumu šķirošanas laukumiem visā Latvijā. Sev tuvāko laukumu var atrast interneta vietnē www.atkritumi.lv vai www.skiroviegli.lv. Nododot elektrotehniku, jāņem vērā, lai tā nebūtu izjaukta.

No elektrotehnikas ērti un bez maksas var atbrīvoties, nododot arī kādā no speciālajām nestandarta atkritumu savākšanas akcijām. Piemēram, ražotāju atbildības sistēmas uzņēmums “Zaļā josta” sadarbībā ar bīstamo atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu “BAO” regulāri organizē elektrotehnikas nodošanas akciju “Elektrosestdiena” Latvijas reģionos, sadarbībā ar atkritumu apsaimniekotāju “CleanR” — Tīrmājas akciju, aicinot iedzīvotājus bez maksas atbrīvoties no nokalpojušās un sev vairs nevajadzīgas elektrotehnikas. Šajās akcijās 2023. gadā tika savāktas 173 tonnas elektrotehnikas, kas tika atbilstoši utilizētas.

Ko darīt ar nevajadzīgajiem vai nederīgajiem medikamentiem?

Pareiza medikamentu utilizācija paredz vairākus soļus. Pirmkārt, medikamenti nav jāizņem no to oriģinālajiem iepakojumiem (blisteriem, pudelītēm vai ampulām) — tos var nodot tieši tādus, kādi tie ir. Otrkārt, atcerieties, ka pareizi jāutilizē ne tikai tabletes, bet arī ziedes, ampulas, pilieni un šķidrumi, jo tie var saturēt toksiskas vielas. Treškārt, minētos medikamentus var nodot aptiekās — tajās ir zāļu nodošanas punkti, kur iedzīvotāji bez maksas var atdot medikamentus, kurus vairs nelietos.

Ko darīt ar dažādām sadzīves ķimikālijām?

Latvijā lielākajās pilsētās ir pieejami bīstamo atkritumu savākšanas punkti, kuros bez maksas var nodot zemāk minētos produktus un ne tikai. Pareiza sadzīves ķimikāliju utilizācija ir svarīga, lai pasargātu vidi un veselību no kaitīgām sekām.

Rūpes par sevi un dabu

Zāļu pareiza utilizēšana — nodošana aptiekas darbiniekiem iedzīvotāju vidū kļūst arvien pieprasītāka, ko izmanto arvien vairāk cilvēku.

GINTA GRINCĒVIČA

“BENU Aptiekas” Aizkrauklē, Skolas ielā 4, vadītāja Ina Skrimble izrādīja telpu, kurā tiek uzglabāti utilizējamie medikamenti. Viņa stāsta, ka cilvēki nes tabletes, ziedes, izlietotos speciālos insulīna medikamentus, ko daudzas aptiekas nepieņem, dzīvsudraba termometrus — nododot tiem jābūt ievietotiem pudelē. Utilizējamie medikamenti tiek glabāti speciālos, nodalītos traukos. Reizi divos mēnešos utilizējamos medikamentus savāc uzņēmums “Lautus”, kas specializējas bīstamu atkritumu savākšanā. “Ir cilvēki, kas regulāri nes, bet daļa sabiedrības vēl nezina par šo iespēju, tādēļ atgādinām. Visbiežāk cilvēki nes zāles, kurām beidzies ieteicamais lietošanas derīguma termiņš. Ir gadījumi, kad nomirst radinieks un zāles pat ar labu termiņu neieteiktu lietot, bet nodot utilizācijai, jo katram ir savi piemērotākie medikamenti, kurus izraksta ārsts. Tendences ir labas, ar katru gadu cilvēki kļūst apzinīgāki, vēlas saudzēt dabu un farmācijas līdzekļus nodot nes uz aptieku.” Medikamenti kvalificējas kā bīstamie atkritumi, nepareizi no tiem atbrīvojoties, var nodarīt kaitējumu dabai, dzīvniekiem un cilvēkiem. Pat klepus sīrupus, acu pilienus, kuriem beidzies derīguma termiņš vai tos vairs nelieto, aizvērtus jānes un jānodod aptiekā. Farmaceite stāsta, ja tablete ir uzglabāta atbilstoši ieteikumiem, tad pāris mēnešus pēc norādītā derīguma termiņa ir pieļaujams to vēl lietot, taču ar ilgāku beigušos derīguma termiņu, virs gada, nedrīkst. I. Skrimble skaidro, ka glabāšanas periodā tablete var mainīt sastāvu. Var būt mazinājusies tās efektivitāte, kvalitāte, pārmaiņu rezultātā tā var pat kaitēt lietotāja veselībai, tādēļ labāk neriskēt.

Zāles kļūst nederīgas lietošanai, ja ir beidzies derīguma termiņš, nav zināms to pielietojums vai nolasāms nosaukums, zāles ir nepareizi uzglabātas, mainījies to izskats, smarža vai garša, vai arī ir bojāts iepakojums.

Tā kā nederīgo zāļu utilizācijai nepieciešama vieta, šis pakalpojums nav pieejams pilnīgi visās aptiekās. Pārliecināties par iespēju utilizēt zāles var “BENU Aptieka” mājaslapā, sadaļā “Pakalpojumi”. Aizkrauklē šo pakalpojumu piedāvā abas “BENU” aptiekas. Tāpat medikamentus utilizācijai pieņem arī citas aptiekas.

Tāpat svarīgi pareizi atbrīvoties no vienreizlietojamajām e-cigaretēm. To dizainā ir iekļauti vairāki elementi vienlaikus, kas ir kaitīgi videi, ja tiek nepareizi izmesti. Vislielākais vides apdraudējums ir baterija un plastmasa. Ņemot vērā, ka vidēji vienreizlietojamās cigaretes tiek izmantotas vienu līdz trīs dienas, katrs lietotājs atstāj 10 līdz 30 baterijas un plastmasas iepakojumus mēnesī.

Speciālas kastes e-cigarešu šķirošanai ir izvietotas vairākos veikalos, tajā skaitā “Betā” Aizkrauklē.

Uz bīstamo atkritumu savākšanas punktiem jānogādā:

■ Tīrīšanas līdzekļu pārpalikumi.

■ Neizmantoti vai veci krāsu produkti, piemēram, krāsas, lakas, šķīdinātāji u. tml. Tukšas krāsu kārbas, ja tās ir tīras, var nodot metāllūžņos.

■ Pesticīdu un ķīmiskā mēslojuma atlikumi. Šos produktus būtiski utilizēt pareizi, lai izvairītos no ķimikāliju noplūdes augsnē un ūdenī.

■ Motoreļļu, antifrīzu un citu ķimikāliju, kas tiek izmantotas automašīnās, pārpalikumi.

Valsts vides dienesta dati liecina, ka ik gadu Latvijā tirgū tiek laistas aptuveni 21 500 tonnas elektroiekārtu.

Savukārt normatīvie akti paredz, ka caur elektrotehnikas ražotāju atbildības sistēmu ir jāatgūst un jāpārstrādā vismaz 65% no Latvijā realizētā elektrotehnikas apjoma.

“Zaļā josta” ir ražotāju atbildības sistēmas uzņēmums, kas nodrošina izlietotā iepakojuma, videi kaitīgu preču, elektroiekārtu un tekstilizstrādājumu apsaimniekošanu. Tas sniedz uzņēmumiem 100% atbrīvojumu no dabas resursu nodokļa samaksas. Sadarbojoties ar SIA “Zaļā josta”, uzņēmums ne tikai izpildīs likumā noteiktās prasības, bet arī stiprinās videi draudzīga un atbildīga uzņēmuma tēlu, savukārt uzņēmuma grāmatveži atvieglos savu darba dienu un būs informēti par visām aktualitātēm nozarē.