Varbūt pietiek māžoties?

Zināms, ka senās civilizācijas “laika grozīšanu” piekopa pirms tūkstošiem gadu. Piemēram, romieši ūdens pulkstenī izmantoja dažādas skalas dažādiem gada mēnešiem, lai pielāgotu dienas grafikus saules laikam. Mūsdienu vēsturē pāreju uz vasaras/ziemas laiku pirmo reizi praktiski ieviesa Pirmā pasaules kara laikā, 1916. gadā, lai taupītu enerģijas resursus kara apstākļos. Drīz vien to sāka piemērot Vācija, Lielbritānija un ASV. Pagājuši 43 gadi, kopš mēs, Latvijā dzīvojošie, saskaramies ar “pulksteņa grozīšanu” vai citiem vārdiem sakot — pāreju no vasaras laika uz ziemas un atpakaļ. Principā izaugusi viena paaudze, kurai šādai sistēmai vajadzēja būt pašsaprotamai. Tomēr joprojām, arī tagad, diskusijas par to nerimst. Jo ilgāk dzīvojam ar šo, it kā dienas gaismas un elektrības efektīvāku izmantošanu, jo jēgu no tās saskatām arvien mazāk, vai pat nemaz. Galvenie atslēgas punkti par labu šādai sistēmai ir elektrības taupīšana, labāka dienasgaismas izmantošana, kā arī drošība uz ceļiem. Negatīvie aspekti — ietekme uz veselību, paaugstināts negadījumu skaits satiksmē un darbavietās, cilvēka bioloģiskā ritma piespiedu izmaiņa, negatīva koncentrēšanās spēju maiņa, sarežģījumi starptautiskajā komunikācijā utt. Galu galā pats būtiskākais, senāk par nozīmīgu vērtētais ekonomiskais ieguvums nav tuvu ne tāds, kāds sākotnēji plānots. Pētījumi liecina, ka ietaupījums ir nebūtisks. Turklāt cilvēka produktivitātes kritums rada zaudējumus ekonomikai. Somija visskaļāk iestājusies pret šādu pāreju, bet Islande to nekad nav akceptējusi. Iebildumi ir arī Lietuvai, Polijai, Spānijai. Ja reiz Eiropā valda demokrātija, domāju, ka miljoniem cilvēku viedoklis būtu jāņem vērā, un šāda, kā daudzi saka, māžošanās, vienreiz jāizbeidz. Tagad, kad kara dēļ jau teju trīs gadus dzīvojam pastiprinātas trauksmes apstākļos, atteikšanās no viena stresu radoša apstākļa būtu sirsnīgi apsveicama. Pirmajās nedēļās šī viena iegūtā stunda no rīta ir patīkama. Ir it kā astoņi, bet patiesībā vēl tikai pulksten septiņi. Tomēr daudzi neapjauš, ka šāda būtiska dzīves cikla maiņa darbojas kaut kur fonā, garīgajā veselībā, emociju līmenī. Ikdienas nesaskaņās, negadījumos, garastāvokļa maiņās, galu galā veselības pasliktināšanās iemeslos mēģina atrast kādu citu ietekmi. Varam virtuāli staipīt laiku, iedomājoties kādus maģiskus ieguvumus, bet diennaktī ir tās pašas 24 stundas. Paspējam visu padarīt, vai nē, tas atkarīgs no katra individuāli.