Diānai un Valdim ļoti patīk teātra izrādes. Viņi neizlaiž nevienu braucienu uz teātri, kuru rīko Diānas darbavieta.
Diānai un Valdim ļoti patīk teātra izrādes. Viņi neizlaiž nevienu braucienu uz teātri, kuru rīko Diānas darbavieta. Pēdējoreiz, kad simpātiskais pāris apmeklēja izrādi, viņi paši piedzīvoja lugas cienīgu sižetu.
Starpbrīdī Diāna un Valdis, kā vairums teātra apmeklētāju, devās uz kafejnīcu, lai iemalkotu kādu dzērienu. Tā kā rinda bija ļoti gara, Valdis izgāja ārā uzsmēķēt. Savukārt Diāna, nedaudz pastāvējusi rindā, nolēma, ka tik un tā neko nesagaidīs, un atgriezās skatītāju zālē.
Kad Valdis atkal ienāca kafejnīcā, nobrīnījās, ka Diāna vēl arvien rindā pati pēdējā. Viņš nostājās aizmugurē. Sev Valdis nopirka kafiju un balzamu. Pie kases, kā parasti, teica: “Es samaksāšu.” Norēķinājās par savu un Diānas pirkumu, taču… Kad Valdis devās pie galdiņa, kur apsēdās draudzene, viņš apstulba. Sievietei bija tāds pats kostīms, tāda pati frizūra, tāda pati šobrīd modernā matu krāsa, tāds pats augums kā Diānai, taču tā nebija viņa.
— Nu, ko, ierausi acu gaišumam? — smaidot teica līdziniece un piedāvāja samaksāt parādu.
— Lai nu paliek, — samulsis attrauca Valdis, zibenīgi izdzēra kafiju un balzamu un devās zālē pie īstās Diānas.
