Ar savu talismanu lepojas arī Jaunjelgavas kultūras nama deju kolektīvs “Kodoliņš”. Rotaļu sunītis Pifs “dzīvo” kopā ar dejotājiem, samīļots un visu auklēts.
Ar savu talismanu lepojas arī Jaunjelgavas kultūras nama deju kolektīvs “Kodoliņš”. Rotaļu sunītis Pifs “dzīvo” kopā ar dejotājiem, samīļots un visu auklēts. Lieli un mazi “Kodoliņa” dejotāji un arī viņu vadītāja Gunita Krievāne tic — ja līdzi ir Pifs, viss būs kārtībā.
Savulaik “Kodoliņā” bija tikai viena grupa, kurā dejoja pirmsskolas vecuma bērni. Tagad piecās grupās dejo bērni vecumā no pieciem līdz astoņpadsmit gadiem.
“Stiprs kā vērsis”
Pifs uz Jaunjelgavu atceļojis no tālām zemēm. Pirms trīspadsmit gadiem rotaļu sunīti atveda no Hamburgas un uzdāvināja mazam zēnam Naurim, kurš dejoja “Kodoliņā”. Nauris rotaļlietu ņēma līdzi uz mēģinājumiem, un drīz vien to iemīļoja visi mazie dejotāji un nosauca par Pifu. Ja kādreiz puisēns atnāca viens, pārējie uzreiz jautāja: “Kur Pifs ar bēdīgajām acīm?”. Nauris uzdāvināja Pifu deju kolektīvam.
Nu Pifs kļuvis par visu piecu “Kodoliņa” grupu dejotāju talismanu. Viņu apmīļo paši mazākie un apčubina arī tie, kuriem rotaļlietu vecums jau aiz muguras. Pifiņš, kā viņu sauc dejotāji, dzīvo kultūras namā, bet par uzmanības trūkumu sūdzēties nevar. Kādu laiku tas skapī pat sēdējis ar dejotāju piestiprinātu zīmi klēpī: “Es esmu stiprs kā vērsis!”.
Pifs kopā ar “Kodoliņa” dejotājiem dodas uz skatēm, konkursiem un ir līdzās visos svarīgākajos brīžos. Tas bijis līdzi arī vieskoncertā Čehijā. “Pirms skatēm lielākās meitenes paņem Pifu uz mājām, sapoš, apsien kaklasaiti, un tad var doties ceļā,” stāsta Gunita Krievāne. “Katru reizi izvēlamies, kurš dejotājs būs atbildīgs par Pifu. Autobusā viņš sēž priekšā vai kādam klēpī, bet konkursā sunīti vienmēr nosēdinām aizkulisēs. Pifs sēž aizkara krokās un skatās, kā bērni dejo. Kad talismans ir blakus, vienmēr nodejojam labi. Bērni draudzīgi dalās talismanā — tagad Pifs ies dejot ar mazajiem, bet nu viņam jāskatās, kā dejo jaunieši.”
Reiz Pifs pēc koncerta aizkaru krokās aizmirsts, tad bērni naski skrējuši pakaļ, lai talismans nepalīdz citiem…
Pifiņam tikai darbs
Reizēm mazie Pifiņu tā nomīļo, ka tam noplīst auss vai deguns. Tad lielie dusmojas un baras, bet draugu nelaimē nepamet — adata un diegs rokā, un Pifiņš atkal izskatās žirgts un jauks.
“Talismans mūs atradis pavisam nejauši, bet nu bez viņa ne soli! Ticam, ka viņš mums nes veiksmi, un visus šos gadus atbildīgos brīžos ņemam līdzi,” saka Gunitas kundze.
“Kad redzam, ka skolotāja ar Pifiņu rokās stāv un vēro, kā dejojam, tas palīdz,” saka Ieva un Liene. Arī viņas ir vienas no dejotājām, kuras “Kodoliņā” dejo jau kopš pirmsākumiem.
“Braucot izklaidēties, talismanu gan atstājam mājās. Tā nu iznāk, ka Pifiņam ir tikai darbs,” smej dejotājas.
