Lai nepazūd cilvēks un cilvēcība

Manas aizvadītās nedēļas centrālais un pats galvenais notikums bija meitas septītā dzimšanas diena. Tai sākām gatavoties jau laikus, bet tieši tonedēļ emocijas sasniedza augstāko virsotni. Septiņi gadi ir ļoti īpašs vecums. Man patīk vērot, cik meita ir vērīga, kā veidojas viņas dzīves uzskati, redzējums, gaume, kā mainās intereses.

Tikmēr darbā Ogres Centrālajā bibliotēkā turpinām domāt un meklēt arvien jaunus veidus, kā popularizēt lasīšanu un lasītprieku. Izskatās, ka mums taps arī grāmatu klubs, bet pagaidām tas vēl ir mazs noslēpums.

Latvijā 15. oktobrī atzīmēja Valsts valodas dienu. Es mīlu latviešu valodu, un ļoti lepojos, ka mums tāda ir. Tās ir mūsu mājas, piederība un kodols. Man ir svarīgi runāt un rakstīt pēc iespējas pareizi, lai gan zinu, ka tas ne vienmēr sanāk. Esmu bijusi arī latviešu valodas skolotāja, un tolaik man bija būtiski skolēniem parādīt, cik interesanta ir mūsu valoda. Jā, tā ir arī piņķerīga. Ī