“Rīts” bez putniem

Grupas “Singapūras satīns” dalībnieks Edgars Bāliņš sociālajā vietnē “X” paudis neapmierinātību, ka viņa iecienītās zīmola “Laima” konfektes “Rīts” vairs neizskatās tā kā agrāk.

Jau martā “Laima” vēstīja, ka, atklājot pavasari, Latvijas māksliniece Kristīne Luīze Avotiņa, kuras darbiem raksturīga koša, dinamiska un spilgta krāsu saspēle, izveidojusi īpašu vizuālo ietērpu “Laimas” saldumu “Pavasara kolekcijai”. Jaunā vizuālā tēla pamatā ir mākslinieces veidotās gleznas — pavasara nakts un diena, kuru centrā uzzied floras un faunas kompozicionālā mijiedarbība. Pie jauna ietērpa tad tika zefīrs “Maigums” ar mango garšu, iecienītākās šokolādes tāfelītes un konfektes.

Ja iepriekš jau teju pa gabalu varēja saredzēt dzeltenīgi brūnos ar putniņu konfektes “Rīts” papīrīšus, tad tagad būs jābūt vērīgākiem, lai, piemēram, “Rīta” vietā nepaķertu “Sarkano magoni”. Jo gan “Rītam”, gan “Sarkanajai magonei” tagad diezgan puķaini papīriņi.

Vasarā kāda daļa pauda neapmierinātību arī par konfekšu “Vinnijs” formas maiņu. Nu arī tā vairs nav cilindriska, bet kantaina kā visas pārējās konfektes. Ražotājs to pamatoja, ka formas maiņa ir pirmais solis uz mūsdienīgāku, hermētiski slēgtu konfektes iepakojumu, ko plānots īstenot 2025. gadā.

Konfekšu vēsture ir sena un interesanta, ko papildina arī to iesaiņojumi. Cik atceros, šokolādi “Lukss” vienmēr rotājis rozes attēls, uz “Rigondas” iesaiņojuma bijusi palma ar rietošu oranžīgu sauli, uz “Lācīšiem”, protams, lāči, uz “Maskām” — maskas. Tā šo uzskaitījumu varētu turpināt. Arī “Luksa” roze ik palaikam ir mainījusies, un bija arī brīdis, kad tā bija dzeltenā krāsā, un kādu laiku rozi aizstāja uzraksts “Lukss”. Protams, rozes pietrūka, jo šķita, ka roze un “Lukss” ir divas nešķiramas lietas. Tagad “Lukss” ir dažādu veidu un uz iesaiņojuma arī otra ziedu karaliene — lilija. Personīgi man patiktu, ja uz konfekšu “Vāverīte” iesaiņojuma būtu vāvere, nevis rieksti.

Arī konfektes ir tas, kas mums saistās ar nozīmīgu dzīves posmu — bērnību. Un kas gan ir konfektes bez iesaiņojuma? Krāsainie papīrīši tika krāti, mainīti, uzspēlēta kāda spēle. Žēl, ka daudzas vairs neražo, par tām tikai atgādina kaut kur paslēptās garšas sajūtas. Arī man jaunais “Rīta” iesaiņojums simpātijas neraisa, bet gan jau ar laiku viss šķitīs, ka tā tam arī jābūt — “Rīts” ar puķēm, nevis ar putniem.

Tomēr vairāk par iesaiņojuma maiņu mani uztrauc, lai nemainītos arī garša. Nepārprotami, izskatam ir nozīme, bet būtiskāka ir garša. Tās dēļ mēs atveram makus, lai palutinātu kārpiņas un gūtu baudījumu. Mana reiz mīļākā konfekte “Jaungada” jau sen vairs negaršo pēc tās, kuras ar zilas un sarkanas krāsas papīrīšiem, ko rotāja baltas bārkstis, karinājām eglītē un pa kluso saturu apēdām, pēcsvētku laiku nesagaidot.