Daudzesietes Solveigas Kanjus lielākā rūpe saimniecībā ir kazu ganāmpulks — septiņas kaziņas un divi āži. Pirms desmit gadiem kazas iegādātas viņu vērtīgā piena dēļ.
Daudzesietes Solveigas Kanjus lielākā rūpe saimniecībā ir kazu ganāmpulks — septiņas kaziņas un divi āži. Pirms desmit gadiem kazas iegādātas viņu vērtīgā piena dēļ.
Solveigas kundze stāsta: “Bijām lasījuši un no kaimiņiem dzirdējuši, cik kazas piens veselīgs, tāpēc nolēmām ragaines iegādāties arī paši. Atceros, pirms desmit gadiem vīrs azotē pārnesa mēnesi vecu kaziņu. Toreiz īsti nezinājām, kā viņu kopt, ko darīt. Zināšanas un prasme nāca ar laiku, kad ganāmpulku paplašinājām.”
Tagad saimniecībā ir septiņas kazas, no kurām piecas slaucamas. Ir divi āži, taču nelielajam ganāmpulkam pilnīgi pietiek ar vienu, tāpēc otru, iespējams, pārdos. “No katra metiena dažus kazlēnus paturam, bet pārējos piedāvājam cilvēkiem, kuri arī vēlas audzēt kazas. Reiz pēc āzīša brauca pat no Sunākstes,” stāsta Solveigas kundze. Puse ganāmpulka dzīvnieku ir bez ragiem, un nākotnē “Liepās” atstās tikai tādus. Bezragu kazas ir miermīlīgākas, cīniņos nevar savainoties vai iesprūst aizgalda redelēs. Saimniece novērojusi, ka bezragu kazas dod arī vairāk piena.
Dienā no vienas kazas var izslaukt divus un pat vairāk litru piena. To izlieto pašu saimniecībā. Dzer ne tikai pienu, raudzē arī rūgušpienu, gatavo biezpienu. Krējumu “Liepu” saimnieki tikpat kā nelieto, jo piens ir biezs un trekns, to var pievienot salātiem. Solveigas kundze domā, ka varētu siet arī sieru.
“Man ir slims kuņģis, agrāk pārdzīvoju sāpīgus slimības saasinājumus, dzēru daudz zāļu, tomēr nozīmes tam nebija. Kopš uzturā sāku lietot kazas pienu, jūtos daudz labāk. Tas mums ar vīru nu ir ne tikai ikdienišķs pārtikas produkts, bet arī labas zāles. Ja saaukstējamies, dzeram karstu kazas pienu ar medu. Lasīju, ka tieši kazas piens ieteicams arī sirdsslimniekiem, bērniem, kuri sirgst ar astmu. Savukārt kazas gaļa ir ļoti diētiska,” stāsta Solveiga Kanjus.
Kazas ir dzīvnieki ar raksturu, tāpēc saistībā ar ragainēm ļoti daudz piedzīvots. Kazlēniem patīk draiskoties, bet lielākajām kazām – grauzt visu, kas gadās. Viņas nograuza pāris ceriņkrūmu, mežrozīti un krūmrozi. “Kazas ir arī ļoti kaprīzas, labi izjūt, kādā garastāvoklī saimniece iet kūtī. Ja esmu satraukta, sliktā omā, arī kazas uzreiz kļūst nervozas, neļaujas slaukt, dod mazāk piena. Tāpēc pirms došanās uz kūti sevi pozitīvi jānoskaņo,” piebilst “Liepu” saimniece.
Aizkraukles rajonā ir ļoti maz kazu audzētāju. Oficiāli reģistrēts ap 130 kazu. Lielākoties audzē tikai pašu vajadzībām, jo kazas piens un tā produkti ir samērā dārgi. Cilvēki varbūt labprāt to pirktu, taču nevar atļauties. Ņemot vērā tirgus cenas, Latvijā litrs piena maksā vidēji latu, citi produkti – vēl dārgāk.
***
Fakts.
Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrā novembrī Aizkraukles rajonā reģistrēti 25 ganāmpulki, kuros ir 127 kazas. Ragaines audzē tikai dažos Aizkraukles rajona pagastos: Bebros trijos ganāmpulkos ir 11 kazu, Daudzesē — divos ganāmpulkos 11 kazu, Mazzalvē — trijos ganāmpulkos 23 kazas, Secē — četros ganāmpulkos 22 kazas, Skrīveros — četros ganāmpulkos 14 kazu, Vallē — divos ganāmpulkos 15 kazu, Zalvē — viens ganāmpulks ar 14 kazām.
