Biju bezgala izbrīnīta, lasot konkursa “Latvijai — 85” pareizās atbildes. Mani pārsteidza, ka no 1930. līdz 1936. gadam Latvijas Valsts prezidents bija Alberts Kviesis.
— Biju bezgala izbrīnīta, lasot konkursa “Latvijai — 85” pareizās atbildes. Mani pārsteidza, ka no 1930. līdz 1936. gadam Latvijas Valsts prezidents bija Alberts Kviesis, — tā Olgas kundze no Aizkraukles. Kā pati saka, “to gadu dzīves lieciniece”.
— Tas taču bija Ulmanis! Vēl labi atceros, ka 1935. gadā skolā pie sienas bija izkārta viņa ģīmetne. Politika ir netīra lieta, tomēr nevar taču no vēstures izsvītrot tādu cilvēku! Mans secinājums — vēsture atkārtojas, bet sabiedrība nemainās. Mēs vienmēr esam uzskatīti par aitu baru — kurp mūs ved, turp ejam. Nevar pieņemt par patiesību to, ko saraksta kāds Vēstures fakultāti beidzis cilvēks. Esmu izlasījusi daudzas vēstures grāmatas, mēģinājusi saprast jauno autoru rakstīto, tomēr tikai viena vēsturnieka (diemžēl piemirsu autoru) grāmata bija patiesa, bez vulgārisma un izskaistinājumiem. Kāpēc jāraksta nepatiesa vēsture?
***
Pilnīgi piekrītu zvanītājai, ka Ulmanis ar sirdi un dvēseli bija visas tautas prezidents kopš 1934. gada apvērsuma, taču faktiski, kā liecina vēstures avoti, viņš par tādu kļuva tikai 1936. gadā. Kā rakstīts interneta mājaslapā www.historia.lv, kas tapusi ar Latviešu fonda atbalstu, Kviesis, kaut arī neatbalstīja apvērsumu, turpināja pildīt prezidenta pienākumus un parakstīt Ulmaņa Ministru kabineta izdotos likumus. Tā kā Ulmanis bija atlaidis Saeimu un pārtraucis Satversmes darbību, Kviesis varēja palikt savā amatā līdz Satversmes darbības atjaunošanai un jauna prezidenta ievēlēšanai, taču Ulmanis, pamatojot to ar paša 1936. gada 12. martā izdoto likumu, 11. aprīlī pats pārņēma prezidenta pilnvaras. Viļņa Purēna grāmatā “Latvijas vēsture”, pēc kuras mācās skolēni, teikts, ka pēc Ulmaņa apvērsuma “sākās sešus gadus ilgais Ulmaņa valdīšanas laiks. Sākumā viņš ieņēma Ministru prezidenta posteni, bet, kad 1936. gadā beidzās vēlētā prezidenta Alberta Kvieša pilnvaras, Ulmanis pārņēma arī Valsts prezidenta amatu”. To pašu apstiprina arī vēstures zinātņu doktora Ulda Ģērmaņa grāmata “Latviešu tautas piedzīvojumi”: “No 1934. gada maija līdz 1940. gada jūnijam valsts vara Latvijā atrodas Kārļa Ulmaņa rokās. Viņa drošākais balsts ir latviešu zemnieki un stiprā aizsargu organizācija. Visus šos gadus viņš ir Ministru prezidents un no 1936. gada arī Valsts prezidents.
