Ilmāra Gaiša Kokneses vidusskolas skolēni piedalījušies runas konkursā „Teci, teci, valodiņa!” un guvuši labus panākumus.
Ilmāra Gaiša Kokneses vidusskolas skolēni piedalījušies runas konkursā “Teci, teci, valodiņa!” un guvuši labus panākumus. Divi 5. klases audzēkņi ieguvuši “Dižā stāstnieka”, bet 8. klases skolniece “Lielā stāstnieka” titulu.
“Dižā stāstnieka” titulu ieguva 5.a klases skolēns Kristaps Aldiņš un 5.c klases audzēknis Oskars Gražulis. Savukārt “Lielā stāstnieka” tituls 8.c klases skolniecei Annijai Blaus. Bērniem konkursam palīdzēja sagatavoties skolotājas Inguna Žogota, Sandra Aldiņa un Ingrīda Frīdenberga.
–– Šīgada konkursa tēma bija “Es piedzimu māmiņai”, –– saka skolotāja Inguna Žogota. –– Tā mērķis –– iemācīties pareizi un pārliecinoši runāt, ar savu stāstījumu ieinteresēt publiku. Bērniem bija jāpastāsta viena latviešu tautas pasaka, reāls atgadījums no paša vai ģimenes dzīves, anekdote, spoku stāsts vai ātrruna.
Konkursa pirmajā kārtā skolā piedalījās 27 runātāji no 2. līdz 8. klasei. Nākamajai kārtai, kura notika Salaspilī, līdz ar laureātiem izvirzījām arī 2. klases audzēkņus Aneti Baikovu un Noru Krēgeri, kā arī 3. klases skolēnu Andi Ivanānu. Šiem skolēniem gan vēl nedaudz pietrūka meistarības, lai iekļūtu nākamajā kārtā.
Pēdējā kārtā, kura notika Rīgā, runātājus vērtēja ļoti kompetenta žūrija, kurā piedalījās etnofilozofe Māra Mellēna, pasaku vācējs Guntis Pakalns, Latvijas Radio darbiniece Iveta Medene un citi sabiedrībā pazīstami cilvēki. Konkursa dalībniekus vērtēja arī “Pasaku ķēniņi” –– bērni, kuri šajā konkursā vairāk nekā divas reizes ieguvuši “Dižā stāstnieka” titulu.
Visi trīs laureāti atzina, ka pirms konkursa Rīgā bija ļoti uztraukušies, taču, kad sākuši runāt, satraukums pazudis.
–– Stāstīju pasaku par ceplīti un lāci, –– saka Oskars Gražulis, –– arī par savu dzimšanas dienu un jautru anekdoti par lidotāju. To dzirdot, visi ļoti smējās.
— Man vislabāk izdevās pasaka par kareivi, kurš nāvi iemānīja rieksta čaumalā, –– tā Annija Blaus. –– Klausītājiem patika arī anekdote par vardi un kamieli. Ikdienā gan pasakas nestāstu, bet ar draudzenēm pārspriežu jaunumus.
–– Izvēlējos pasaku par gāganu kariem, –– stāsta Kristaps Aldiņš. –– Tā ir ļoti emocionāla un spraiga, tāpēc viegli stāstāma. Runāju arī par savu sapni 11. dzimšanas dienā. Izdevās arī anekdote par slaveno Arnoldu Švarcenegeru. Arī skolā brīvos brīžos bieži stāstām viens otram anekdotes, jocīgus atgadījumus, spriežam par automašīnām un mobilajiem tālruņiem.
