Jau rakstījām, ka 6/20 kV apakšstacijas atklāšanā piedalījās akciju sabiedrības “Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Kārlis Miķelsons.
Jau rakstījām, ka 6/20 kV apakšstacijas atklāšanā piedalījās akciju sabiedrības “Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Kārlis Miķelsons. Viņš “Staburagam” pastāstīja arī par uzņēmuma nākotnes plāniem un skaidroja elektroenerģijas tarifu palielināšanas nepieciešamību.
Iedzīvotāji tērē maz
–– Kāpēc “Latvenergo” paaugstina elektroenerģijas tarifus?
–– Tarifus, kuri stāsies spēkā no nākamā gada, apstiprināja regulators. Nauda, ko iegūsim no tarifu palielinājuma, nepieciešama galvenokārt uzņēmuma attīstībai. Tikai tad, ja situācija elektrotīklos nepasliktināsies, varēsim runāt par stabilu elektroenerģijas piegādi.
Elektroenerģijas tarifu pieaugums nekādā mērā nedrīkst ietekmēt tautsaimniecību. Veidojot tarifu aprēķināšanas metodiku, likvidējām šķērssubsīdijas. Tas nozīmē, ka rūpniecības uzņēmumi vairs nesubsidēs iedzīvotājus. Uzņēmumiem, kuri patērē ļoti daudz elektroenerģijas, tarifs paliks līdzšinējā līmenī vai pat samazināsies. ZAET zonā gan tādu nav daudz. Diemžēl būs arī tādi uzņēmumi, kuriem tarifs palielināsies ne tikai par mūsu deklarētajiem vidēji 12,7 procentiem, bet pat par 30 procentiem.
–– Un kā tas ietekmēs iedzīvotājus?
–– Iedzīvotājiem elektroenerģijas tarifa palielinājums būs 15 procentu. Es gan nevēlos taisnoties, tomēr nevar neņemt vērā, ka 75 procenti iedzīvotāju mēnesī patērē ne vairāk kā 120 kilovatstundu mēnesī. Tāpēc mēnesī viņiem par elektroenerģiju nāksies maksāt tikai 60 santīmu vairāk.
Diemžēl mēs nevaram iztikt bez šāda kompromisa, lai varētu dzīvot civilizēti un lai nebūtu situāciju, kad lielas pilsētas, uzņēmumi vairākas dienas paliek bez elektroenerģijas.
Pārņems bezsaimnieka līnijas
–– Latvijā ir daudz bezsaimnieka elektrolīniju, kuras savlaik piederēja mežrūpniecības saimniecībām, kolhoziem. Vai “Latvenergo” plāno šīs līnijas pārņemt savā īpašumā?
— Ja šajā valstī kaut kas nepieder nevienam, tas pieder valstij. Valsts šīs nolietotās līnijas varētu ieguldīt “Latvenergo” pamatkapitālā, un tās kļūtu par visu elektroenerģijas lietotāju problēmu. Tikai no patērētāju maksājumiem varam šīs līnijas atjaunot. Iespējams, cita ceļa arī nav. Nevar pateikt, kad tas notiks, kāda atbildība mums būs jāuzņemas, jo elektroenerģijas piegādēm jābūt drošām. Vēl aktuāls ir jautājums, kas par to maksās.
Situācija, ka pēc gandrīz 15 neatkarības gadiem valstī ir bezsaimnieka īpašums, nav pieņemama. Līniju pārņemšanas procesam jānotiek legāli un tam jābūt juridiski korektam. Lielākās problēmas varētu būt ar elektrotīkliem, kas savlaik piederēja kolhoziem. Privatizācijas procesā šie tīkli nonāca pie īpašniekiem, kuriem nav iespēju tos uzturēt.
–– Pierobežā ir mājas, kurām savlaik elektroenerģiju piegādāja no Lietuvas. Tagad šīm mājām elektroenerģijas piegāde pārtraukta. Aizkraukles rajonā pašlaik ir viena šāda ēka. Kā būs ar tām?
–– Situācija ir līdzīga kā ar bijušajiem MRS un kolhozu elektrotīkliem. Taču domāju, ka drīzumā šo ēku elektroapgādes problēmu atrisināsim.
Derētu vēl viena elektrostacija
–– Latvijā saražo pusi no pašu patērētās elektroenerģijas daudzuma. Kādi ir uzņēmuma plāni palielināt elektroenerģijas ražošanas apjomu pašu mājās, nevis arvien vairāk iepirkt no kaimiņvalstīm?
–– Vienīgā iespēja palielināt elektroenerģijas ražošanas apjomu tuvākajā nākotnē ir “TEC 2” rekonstrukcija. “TEC 1” rekonstrukcija jau sākusies. Šie darbi gan vairāk orientēti uz siltuma ražošanas uzlabošanu.
Visa Latvijas energosistēma būvēta ar aprēķinu, ka lielāko daļu elektroenerģijas iepērk no kaimiņiem. Tāpēc elektroenerģijas nodrošinājums vienmēr būs saistīts ar nacionālo drošību. Mums nekas cits neatliek, kā uzturēt labas kaimiņattiecības, un tas pagaidām izdodas. Aplēses rāda, ka iepirkt elektroenerģiju no kaimiņiem ir daudz lētāk nekā radīt ražošanas jaudas pašiem.
Elektroenerģijas ražošanas jautājums pašu mājās ir aktuāls jau vairākus gadus, jo Daugava mums nav bijusi pietiekami labvēlīga salīdzinoši nelielās caurteces dēļ. Tomēr, ja gribam būt droši, jādomā par enerģijas ražošanu pašu mājās. Jautājums tikai, kurš par to maksās. Katrā gadījumā viena 300 MW stacija Latvijai noderētu. Šī stacija nekādā ziņā nedrīkst būt atkarīga no dabas untumiem, tāpēc nav lietderīgi celt hidroelektrostaciju. Šobrīd “Latvenergo” tik lielas investīcijas arī nevar atļauties.
Uzlabo darbību
–– Šobrīd vairākas “Latvenergo” apakšstruktūras sertificē atbilstoši ISO standartam. Ko tas dos uzņēmumam?
–– Patlaban sertificē sadales tīklus. Ziemeļaustrumu elektriskajos tīklos tā praktiski jau pabeigta. Decembra vidū varētu saņemt sertifikātu.
Lai arī līdz sertifikācijas sākšanai sistēma darbojās pietiekami labi, vienmēr iespējams strādāt vēl labāk. Vadības kvalitātes standarti katrā no “Latvenergo” struktūrām atšķīrās. Mēs uzskatījām par nepieciešamu iet laikam līdzi un 2000. gada vasarā sākām vadības kvalitātes sistēmas uzlabošanu. Šobrīd sertifikācija ir pabeigta ražošanas uzņēmumos, pārvades sistēmā un tehniskajā centrā jeb telekomunikāciju jomā, ko nākotnē redzam kā pelnošu uzņēmumu.
Konkurēt negrasās
–– Vai tas nozīmē, ka “Latvenergo” var radīt konkurenci telekomunikāciju tirgū?
–– Zināmā mērā –– jā, taču tas nav mūsu pašmērķis. Telekomunikāciju tīkli nepieciešami, lai uzņēmums varētu operatīvi strādāt, taču tajā pašā laikā tos var izmantot kā peļņas avotu, sniedzot pakalpojumus tiem, kuri šajā tirgū vēlas iesaistīties. Brīvā tirgus izpratnē mēs nekad nevarēsim būt konkurenti uzņēmumam “Lattelekom”.
Jautājums valdībai
–– Cik lietderīgi ir ar dubulto tarifu atbalstīt mazo hidroelektrostaciju īpašniekus?
–– Šis jautājums jāuzdod valdībai. Vēlos precizēt, ka, ne jau “Latvenergo” atbalsta mazās HES, bet gan visi elektroenerģijas patērētāji. Tas ir valsts politikas jautājums: atbalstīt subsidējamos uzņēmumus vai nē. Ja likums pieņemts, mums tas jāpilda.
–– Cik daudz elektroenerģijas saražo mazās hidroelektrostacijas?
–– Mazās spēkstacijas saražo nedaudz mazāk kā procentu no kopējā Latvijā saražotā elektroenerģijas daudzuma. Ir vēl cita veida elektrostacijas –– vēja, koģenerācijas un citas. Visu šo staciju kopējais saražotais elektroenerģijas daudzums ir četri procenti.
Klientus mēģinās noturēt
–– Kādu redzat “Latvenergo” nākotni pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā?
— Domāju, ka dzīve no tā ievērojami nemainīsies. Mēs paši šo ceļu esam izvēlējušies. Tālākajā darbībā tas, protams, ieviesīs izmaiņas, tomēr ceru, ka mūsu klienti no tā tikai iegūs. Eiropas Savienības prasības vairāk attiecas uz uzņēmuma iekšējās struktūras sakārtošanu.
–– Vai nebaida, ka brīvā tirgus situācijā patērētāji elektroenerģiju vēlēsies pirkt no citiem, nevis no “Latvenergo”?
–– Šāda situācija ir iespējama. Taču tāda ir dzīve. Ja kāds var piedāvāt lētāku enerģiju, patērētājam ir tiesības izvēlēties. Mūsu mērķis ir klientus paturēt.
