Aizvadīto nedēļu simboliski var nosaukt par Latvijas patriotisma paraugstundu. Reti kad vienlaikus sagadās tik daudz nozīmīgu notikumu, kuri liek būt lepniem, ka dzīvojam šajā valstī.
Aizvadīto nedēļu simboliski var nosaukt par Latvijas patriotisma paraugstundu. Reti kad vienlaikus sagadās tik daudz nozīmīgu notikumu, kuri liek būt lepniem, ka dzīvojam šajā valstī. Statistiķi noskaidrojuši, ka divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju ir savas zemes patrioti, un tikai trešdaļa teorētiski pieļauj iespēju pārcelties uz dzīvi citā valstī. Par to sapņo lielākoties jaunieši, kuri, iespējams, vēl nav sapratuši, ka nevienā vietā maizīte nav bez garozas un ka pat spoža karjera ne vienmēr palīdz justies laimīgam.
Ievērojamākais pagājušās nedēļas notikums neapšaubāmi bija Latvijas Republikas neatkarības proklamēšanas 85. gadadiena. Tā pierādīja, ka bieži vien bez pompozām izdarībām var panākt daudz lielāku efektu, nekā rīkojot milzu svinības. Bija gan Valsts prezidentes uzruna, gan armijas parāde, gan salūts Rīgas debesīs.
Kā jau svētkos nākas, bija arī dāvanas. Lielāko no tām pasniedza Latvijas futbola izlases spēlētāji, kuri vispirms pašu mājās uzvarēja trešo spēcīgāko pasaules futbola komandu –– Turcijas izlasi, bet Stambulā panāca neizšķirtu rezultātu, līdz ar to iegūstot tiesības nākamvasar spēlēt Eiropas čempionātā Portugālē kopā ar 15 spēcīgākajām Eiropas valstu futbola izlasēm.
Lieliskāku dāvanu grūti iedomāties, taču vienlaikus ar uzvaras prieku jūtams sarūgtinājums. Tikai pirms pusotras nedēļas valdība atteica naudu valsts izlasei, lai tā varētu pienācīgi gatavoties nozīmīgajām spēlēm. Nu vai katrs mēģina pierādīt draudzīgumu pasaulē populārākā sportaveida pārstāvjiem. Vadošās valsts amatpersonas teic apsveikuma runas, sola maksāt prēmijas, dot citus labumus. Tas viss pieder pie lietas, taču attieksmes maiņa tik un tā ir novēlota, un to izraisījis vien galvu reibinošais futbolistu panākums, ne pašu apzināšanās, ka sportam kā Latvijas tēla veidotājam jādod arvien vairāk līdzekļu.
Lai labi sagatavotos spēlēm Portugālē, vajadzēs ļoti daudz naudas. Iespējams, valsts to “atradīs”, jo nu vienkārši vairs nav citas izejas. Cerams, šoreiz nenāksies piedzīvot tādu pašu situāciju kā ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, kad jau pāris dienu pēc balsojuma atklājās, ka neesam gatavi maksāt par savu izvēli, jo nebija paredzēta nauda darbībai vairākās Eiropas Savienības institūcijās.
Situācija līdzīga. Taču par lieliskiem futbolistiem nevar kļūt pāris dienās. Tam vajadzīgs ne tikai talants, bet arī gadiem ilgi treniņi atbilstošos apstākļos. Un nepietiek apmaksāt treniņus daļai jauniešu. Bērniem skolās jārada pilnvērtīgas iespējas sportot, tad arī panākumi būs.
Skumjākā pagājušās nedēļas atziņa –– likums mūsu valstī nav visiem viens.
Svinīgajā Saeimas sēdē tās priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre uzsvēra, ka sabiedrība vairs neuzticas parlamentam, īpaši negodīgās vēlēšanu kampaņas finansēšanas dēļ. Cita starpā viņa piemetināja, ka likuma priekšā visi ir vienlīdzīgi.
Taču jau dažas dienas vēlāk Saeima pierādīja, ka šis apgalvojums ir tikai tukša skaņa. Deputāti neizdeva sodīšanai Zaļo un zemnieku savienības priekšsēdētāju par atteikšanos laikus pildīt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja prasību atdot nelikumīgi saņemtos ziedojumus. Ņemot vērā Saeimas priekšsēdētājas ienākumus, naudassods viņai nebūtu bargs. Nāktos samaksāt vien 250 latu.
Ar šo lēmumu Saeima liedza Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam izmantot tiesības, kuras pati tam devusi. Tātad, ja esi Saeimā, vari darboties, kā vien ienāk prātā, pārkāpt likumus, taču sodu par to nesaņemsi.
KNAB konstatējis, ka ziedojumiem 150000 latu apmērā šīs Saeimas vēlēšanām ir visai apšaubāma izcelsme. Ziedojuši sen miruši cilvēki, tādi, kuru patieso ienākumu pietiek vien dienišķajai maizei, nevis politiķu pabalstīšanai, uzņēmumi, kuri patiesībā neeksistē. Nepilnības atrodamas vai katras lielākās partijas kasē. Tāpēc nav jābrīnās, ka no balsojuma par Ūdres izdošanu sodīšanai atturējās opozīcijā esošie Tautas partijas deputāti, jurkānieši un rubikieši, kuri citā gadījumā ne mirkli nešaubītos un kā sētas kranči mēģinātu ieķerties kājā pie varas esošajiem. Taču ne velti apgalvo, ka suns zina, ko ēdis. Vien “Jaunā laika” deputāti, kaut pašu partijas kasē ap 11 tūkstošu latu nelikumīgo ziedojumu, pat aci nepamirkšķinot, gandrīz visi balsoja par Ūdres izdošanu sodīšanai.
Varam vienīgi minēt, kurš politiskais spēks būtu ticis pie varas, ja vēl pirms vēlēšanām nāktos atdot nelikumīgi iegūto naudu un par blēdībām saņemt sodu. Gandrīz droši var apgalvot, ka Zaļo un zemnieku savienība diezin vai būtu valdošo pulkā.
Izrādās, ne tikai pašmāju politiķi pieķerti blēdībās ar priekšvēlēšanu finansējumu. Arī lietuviešiem situācija līdzīga, un kaimiņvalsts prezidentam par šo pārkāpumu draud impīčmenta procedūra. Lietuvas prezidents Rolands Pakss savas kampaņas finansētājam Jurijam Borisovam piešķīris Lietuvas pilsonību, solījis augstu amatu prezidenta administrācijā, ģenerāļa nosaukumu, vairākus valsts apbalvojumus un kāda biznesa konkurenta krahu. Tas viss par “nieka” 3,3 miljoniem litu (Ls 630300). Lietuvas drošību apdraud arī prezidenta padomnieku iespējamie sakari ar noziedznieku aprindām.
Gan Latvijas, gan Lietuvas politiķu nonākšana naudas grūtībās un ķeršanās pie negodīgiem līdzekļiem liecina tikai par to, ka uzņēmēji vairs netic politiķu solījumiem un par savu naudu prasa konkrētus pakalpojumus. Diemžēl šī sistēma tikai veicina korupciju, pret kuru cīnīties kļūst arvien grūtāk.
Prezidente tomēr izsludinājusi likumu, kurš paredz no nākamā gada 1. maija medikamentus aplikt ar deviņu procentu pievienotās vērtības nodokli. Saeimas valdošā koalīcija pirms tam noraidīja opozīcijas priekšlikumu medikamentiem, grāmatām, preses piegādēm, zīdaiņu specializētajiem un veterinārajiem produktiem piemērot piecu procentu PVN likmi.
Tas nozīmē, ka visas šajās kategorijās ietilpstošās preces kļūs dārgākas. Cietēji šoreiz būs mazturīgie, kaut gan tieši viņus biežāk piemeklē dažādas likstas un grūtāk atlicināt naudu zālēm.
Pavisam nemanot pienācis klusais Ziemassvētku gaidīšanas laiks. Jau šosvētdien Adventa vainagā iedegsim pirmo sveci, veikalos sāksies dāvanu gādāšanas drudzis. Laiks līdz Ziemassvētkiem vairāk domāts tam, lai cilvēki paraudzītos sev apkārt, mēģinātu izprast citu problēmas, bēdas, rastu iespēju palīdzēt. Tikai tad var cerēt uz brīnumu paša dzīvē.
