Zemkopības ministrija noteikusi kārtību kompensāciju saņemšanai par vasaras lietavu nodarītajiem postījumiem graudaugu sējumos.
Zemkopības ministrija noteikusi kārtību kompensāciju saņemšanai par vasaras lietavu nodarītajiem postījumiem graudaugu sējumos. Naudu zemnieki varētu saņemt decembrī.
Samazina uz pusi
Kompensāciju lielumu aprēķināja, ņemot vērā pagājušā gada rudenī un šī gada pavasarī iesētās graudaugu, eļļas augu, pākšaugu un šķiedras linu platības, kā arī nenovāktās platības un nokrišņu daudzumu katrā Latvijas reģionā. Sākotnēji bija paredzēts, ka Latgalē zemnieki par vienu hektāru saņems 43, Vidzemē — 31, Zemgalē — 13, Kurzemē — 11 latu.
Taču valdība zemnieku prasīto septiņu miljonu latu vietā, kas bija domāti zaudējumu segšanai, piešķīra tikai piecus miljonus. Līdz ar to arī kompensācija par vienu hektāru ir mazāka: Latgalē — 20, Vidzemē — 15, Kurzemē — 11, Zemgalē — 10 latu.
Latgalē un Vidzemē visgrūtāk
Tieši Latgalē un Vidzemē nokrišņu bijis visvairāk un vairāk labības palicis nenovākts, kamēr Zemgalē un Kurzemē izdevās novākt lielāko daļu ražas. “Tādēļ arī diferencētā kompensāciju izmaksas shēma rāda reālo lietavu izraisīto postījumu ainu. Ne velti Latgales reģionā kompensācijas ir divas reizes lielākas nekā citos reģionos,” kādā ministrijas sanāksmē sacīja zemkopības ministrs Mārtiņš Roze.
Tomēr Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) iebilst pret šādu modeli. Saskaņā ar jauno kompensāciju izmaksas shēmu tieši Latgalē un Vidzemē — reģionos, kur zaudējumi bijuši vislielākie un apgrozāmo līdzekļu zemnieku saimniecībām izdevās iegūt vismazāk, kompensāciju apjoms samazināts visvairāk. Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome aicina kompensācijas sadalīt atbilstoši zudumu apjomam saimniecībās.
Prasa mainīt reģionālo dalījumu
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome pieprasījusi izmaiņas arī rajonu dalījumā reģionos. LOSP pārstāvji uzskata, ka Aizkraukles un Rīgas rajonam jābūt Vidzemes, nevis Zemgales reģionā. Šajos rajonos meteoroloģiskie apstākļi neatšķīrās no situācijas Vidzemē.
Vakar “Staburags” sazinājās ar Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes sekretariāta vadītāju Ritu Sīli, un viņa apgalvoja, ka ar Zemkopības ministriju panākta konceptuāla vienošanās — Aizkraukles rajonu tomēr iekļaus Vidzemes reģionā un mūsu zemnieki varēs saņemt 15 latu lielu kompensāciju par vienu hektāru sējumu.
“Tomēr vairāk nekā nekas”
Viena no Aizkraukles rajona lielākajiem graudaudzētāju uzņēmumiem — kooperatīvās sabiedrības “Aizkraukle A” — valdes priekšsēdētājs Jānis Elksnis saka: “Tas tomēr ir vairāk nekā nekas. Aprēķinājām, ka zaudējuši esam ap 70 tūkstošu latu. Tā ir nauda, ko varējām iegūt, bet neieguvām.” “Aizkraukle A” vairāk nekā 800 hektāros bija iesējusi rudzus, miežus, auzas, sinepes un vasaras rapsi. Saimniecība ir liela, un arī saņemtā kompensācija būs salīdzinoši liela, tomēr Jānis Elksnis uzskata, ka par 15 latiem apstrādāt un sagatavot sējai vienu hektāru zemes nevar.
Kā piliens jūrā
Bebru pagasta “Lejas Vēžu” saimnieks Kārlis Krūmiņš uzskata, ka 15 latu par vienu hektāru ir mazāk nekā ceturtā daļa naudas, kas jāiegulda, lai vienu hektāru zemes sagatavotu pavasara sējai. “Lai arī rudenī izdevās nokult visas sējumu platības, zaudējumus radīja graudu sliktā kvalitāte. Raža bija krietni zemāka, nekā plānots. Tāpēc, protams, priecātos, ja valsts atbalsts būtu lielāks,” tā Krūmiņa kungs.
Vitālijs Mišins no Seces “Vēžniekiem” uzskata, ka šī kompensācija ir kā piliens jūrā: “Aprēķināju, ka saimniecībai radīti 8,5 tūkstošus latu lieli zaudējumi. Lai zemi sagatavotu pavasara sējai, vajadzētu 5—6 tūkstošus, bet kompensācija būs 1200 latu. Rēķiniet paši, vai tas ir ieguvums. Tāpēc šogad biju spiests doties uz banku lūgt kredītu. Ja vasaras lietavas nebūtu izpostījušas sējumus, aizņēmums nebūtu vajadzīgs.
