Rīdzinieki Astrīda un Ainārs Kārkliņi pirms pusgada Daudzeses pagastā iegādājušies māju, zemi un izveidojuši savu saimniecību, kur nolemts audzēt austersēnes un trušus.
Rīdzinieki Astrīda un Ainārs Kārkliņi pirms pusgada Daudzeses pagastā iegādājušies māju, zemi un izveidojuši savu saimniecību, kur nolemts audzēt austersēnes un trušus.
Jaguāru nebūs
Kārkliņu jaunizveidotā zemnieku saimniecība nosaukta laukiem visai neierasti — “Jaguārs”. Ainārs joko: “Jaguārus audzēt negrasāmies. Varbūt varētu, bet viņi ir aizsargājami dzīvnieki, kurus Latvijā ievest nedrīkst. Būs jāiztiek ar austersēnēm un trušiem.”
Šobrīd Astrīda un Ainārs ar vienu kāju ir Rīgā, ar otru — Daudzeses pagasta “Mazjorģelānos”. Taču pamazām ģimene plāno pavisam pārcelties uz šejieni, lai visu savu laiku veltītu saimniekošanai. Stāstot par savu darbu un nākotnes iecerēm, Aināra teiktajā neizskan nolemtība, kura bieži vien pārņem cilvēkus, kas visu mūžu laukos nodzīvojuši. Viņš apsver vairākus variantus, kā lietderīgāk izmantot iegūto īpašumu, liekot lietā savu spēku, pieredzi un zināšanas.
Piedāvā sadarbību
Šobrīd Kārkliņi plāno darboties divos virzienos. Viens no tiem ir austersēņu audzēšana. Tās Ainārs audzē pats un aicina šajā biznesā iesaistīties arī citus lauciniekus.
Ainārs stāsta:
— Austersēņu audzēšana var būt labs papildus ienākumu avots jebkurā saimniecībā. Labprāt sadarbotos ar citiem lauku cilvēkiem, jo Rīgā pieprasījums pēc šīm sēnēm ir liels. Laukos gan cilvēki maz ko zina par austersēnēm un arī baidās sākt kaut ko jaunu. Domāju, ka ar laiku arī Aizkrauklē savai produkcijai atradīšu noietu. Ja par austersēņu audzēšanu kādam ir interese, esmu gatavs piegādāt micēliju, palīdzēt sapildīt maisus sēņu audzēšanai, visu izstāstīt, parādīt un pēc tam arī nopirkt izaudzēto. Žāvē un marinē
— Šim rūpalam var pielāgot jebkuru telpu, kurā var nodrošināt piemērotu temperatūru, mitrumu un ventilāciju. To var darīt jebkurš cilvēks. Trīs nedēļas pēc maisu piepildīšanas sāk augt pirmās sēnes, no viena desmit kilogramu maisa var novākt astoņus kilogramus sēņu. Viens maiss ražo 4—5 reizes. Sēnes “cepures” standartizmērs pārdošanai ir četri centimetri, pāraugušās sēnes var izmantot pašu vajadzībām. Tās var gatavot svaigas, žāvēt un marinēt. Zinu Latvijā firmas, kuras piedāvā tikai žāvētas sēnes, un pircēju netrūkst, veikalos “Elvi” burciņās nopērkamas marinētas austersēnes.
Brīžos, kad mežs pilns sēnēm, kā tas bija šogad, austersēnēm noiets ir krietni mazāks, taču šis ir bizness, kurā katrs pats var plānot savus ienākumus un darba apjomu.
Ķīmiju neatzīst
“Mazjorģelānos” plāno turēt arī trušus. Šobrīd te ir piecas trušumātes, visām tūlīt dzims mazuļi. Nākamā gada sākumā domāts ganāmpulku vēl paplašināt. Pēc pieredzes brauciena uz Madonas rajona Bērzaunes pagasta “Sveķiem”, kur arī audzē trušus, Ainārs apsver iespēju veidot viņiem āra aploku. Taču vispirms jāizpēta, vai tuvējās pļavas tam ir piemērotas.
“Mums ir arī vairāki desmiti hektāru zemes, kura vismaz četrus gadus nav apstrādāta. Būs jāiegulda liels darbs, lai to atkal varētu izmantot. Vēl nevaru pateikt, ko darīšu. Zinu tikai, ka mana saimniecība būs bioloģiska, jo mūsu ģimenē neatzīst nekādu ķīmiju. Lai nākotnē varētu saņemt valsts atbalstu, sieva ieguva pirmā līmeņa lauksaimniecisko izglītību,” stāsta Ainārs Kārkliņš.
