Sen bija vēlēšanās izteikt savas domas par daudzām un dažādām balvu izlozēm. Beidzot to izdarīt mani pamudināja raksts “Laimests aizkustina līdz asarām” (“Staburags”, 8. 11. 2003.).
Sen bija vēlēšanās izteikt savas domas par daudzām un dažādām balvu izlozēm. Beidzot to izdarīt mani pamudināja raksts “Laimests aizkustina līdz asarām” (“Staburags”, 8. 11. 2003.).
Tā tiešām ir taisnība: aiz prieka raud laimētāji, un sarūgtināti raud ārpus izlozes palikušie varbūtējie tās izlozes dalībnieki, kuri dažādu iemeslu dēļ nebija ieguvuši informāciju par tādu pasākumu kā akcija “Braucam kopā!”. Vai arī nebija spējuši dabūt anketu, vai arī laikus nebija to noformējuši un nosūtījuši.
Bez skaudības apsveicu čaklos un laimīgos Uldi Zundura kungu un viņa ģimeni ar lielo laimestu un papildus balvām!
Bet man ir daži jautājumi šīs akcijas organizētājai — apdrošināšanas sabiedrībai “BTA”. Kādēļ mūsu datorizētajā un ar internetu nodrošinātajā laikmetā vēl nepieciešams izpildīt un sūtīt anketas? Lai mazāk cilvēku piedalītos? Lai mazāk darba būtu loterijas rīkotājam? Lai pastam būtu papildus ienākumi?
Droši vien apdrošināšanas sabiedrībai “BTA” ir datubāze
(—es) ar visu nepieciešamo informāciju par tās klientiem, kuru apdrošināšanas polises atbilda akcijas noteikumiem. Loģiski būtu, ja viņus visus automātiski iekļautu balvu izlozē, jo, noformējot savas polises, viņi jau “brauc” kopā ar “BTA”.
Citādi varam sākt domāt, ka U. Zundura kungs bija gandrīz vai vienīgais, kurš piedalījās šajā akcijā, un visas balvas pienācās atdot viņam. Vēl ļoti gribas uzzināt, cik cilvēku piedalījās akcijā.
Domāju, ka “BTA” daudz iegūtu klientu skaita un arī naudas ziņā, ja savas akcijas organizētu pēc manis ieteiktā principa.
To pašu varu teikt arī par “Staburaga” rīkotajām balvu izlozēm. Lai tajās piedalītos, arī jāizpilda un jānosūta anketa. Kāpēc? Visi dati jau ir redakcijai (pasta nodaļām) — datubāzēs.
***
Skaidro “Staburaga” mārketinga nodaļas vadītāja Irēna Mečtaļova:
— Katru gadu “Staburaga” abonēšanas kampaņas laikā rīkotajā balvu loterijā piedalās visi mūsu abonenti. No pasta nodaļām saņemam abonentu noformēto kvīšu otros eksemplārus, to ir ļoti daudz — ap pieciem tūkstošiem. Jau šādu kvantumu ir ļoti grūti izvietot uz redakcijas lielā galda, bet katru mēnesi vēl nāk klāt vairāk nekā trīs tūkstoši kvīšu, jo daudzi lasītāji abonē laikrakstu vienam mēnesim.
Kvītīs par abonentu diemžēl nav arī citu svarīgu datu — tālruņa numura, personas koda, reizēm nav pat precīzas adreses. Savukārt, izpildot redakcijas piedāvāto loterijas kuponu, mēs iegūstam papildus informāciju par savu lasītāju un varam izvēlēties no viņiem, piemēram, raksta varoni rubrikā “Jubilārs”.
“Staburags” ir mēģinājis veidot lasītāju datubāzi, taču diemžēl tā ļoti mainās sakarā ar lielo abonentu skaitu vienam mēnesim. Regulāri atjaunot datubāzi — tas ir liels darbs, un redakcijā nav speciāla darbinieka, kas to darītu. Tāpēc rīkojam balvu izlozes, izmantojot atsūtītos kuponus vai anketas. Tam nav nekāda sakara ne ar pasta iespējamo peļņu, ne citiem apsvērumiem.
