Kad no Rīgas zooveikala pārvedu divus spārnotos draugus — viļņotos papagailīšus, nedomāju, ka dzīvoklī ieradušies dumpinieki, kuri, skaļi ķērkdami, iebildīs pret visu, kas viņiem nepatīk.
Kad no Rīgas zooveikala pārvedu divus spārnotos draugus — viļņotos papagailīšus, nedomāju, ka dzīvoklī ieradušies dumpinieki, kuri, skaļi ķērkdami, iebildīs pret visu, kas viņiem nepatīk. Īpaši pret dzīvošanu slēgtā telpā — būrītī.
Klusums ir mānīgs
Sākumā papagaiļi, kurus nosaucām par Fredi un Čiepu, uzvedās diezgan klusu. Tupēja, ierāvušies būra stūrītī, paretam izdvesa kādu skaņu un baidījās, ja būrim kāds tuvojās. Vienubrīd pat šķita, ka ar putniem kaut kas nav kārtībā. Viņi arī neēda, un ne reizi nemanījām, ka Fredis vai Čiepa tuvotos ūdens traukam.
Taču klusums bija mānīgs. Nedēļas laikā putni pierada pie jaunās mājvietas un nu četros mēnešos ļoti labi iedzīvojušies un kļuvuši par īstiem aizkraukliešiem. Arī visai prasīgiem un skaļiem.
Strīds par vārpu
Gribēdams draugus pacienāt ar kaut ko garšīgu, nopirku īpaši putniem domātu kārumu — graudu vārpu. Iekāru to būrī, un papagaiļi zibenīgi ierāvās stūrī — svešais priekšmets viņus biedēja. Nepagāja ilgs laiks, kad abi, galvas grozīdami, vārpai tuvojās. Pagrūstīja ar kāju, pamēģināja ar knābi un atzina, ka laba būs. Vismaz tā varēja noprast no putnu uzvedības.
Pirmā vārpai klāt ķērās Čiepa. Viens, divi, un no graudiem pāri palika tikai čaumalas. Tad jauno kārumu vēlējās nobaudīt Fredis, bet… Skaļi ķērkdama, Čiepa draugam to neļāva. Putnu ģimenē izraisījās strīds. Uztraukti čivināja Fredis, dusmīgi pretī ķērca Čiepa. Izrādās, arī putniem gadās ķīviņi!
Pagaidām jaunu vārpu papagaiļiem piedāvāt neesmu uzdrošinājies. Negribas, lai putniņi atkal strīdas.
Brīvību lidoņiem!
Interesanta ir putnu attieksme pret dzīvi būrītī. Tas ir krietni liels, diviem papagaiļiem vietas pārpārēm, tomēr ik rīts sākas ar mēģinājumiem no būra izkļūt brīvībā.
Sākotnēji putni to nedarīja pat tad, kad būra durvis apzināti bija atstātas vaļā, bet nu no viņu brīvības alkām nav glābiņa. Atliek no rīta būri atsegt (naktī tas apklāts ar sedziņu, lai papagaiļiem siltāk un viņi uzvestos klusāk), kad tā durvīs ieķeras Fredis un skaļi čivina. Tā vien šķiet, ka viņš pieprasa: “Brīvību lidoņiem!”. Tiklīdz durvis vaļā, abi lidoņi no būra ārā un uz skapjaugšu prom. Tā viņi uz skapja nosēž visu dienu, laiku pa laikam apmetot slaidu loku ap istabu.
Vienīgā nelaime — atgriezties būrī vēl nav iemācījušies. Jāgaida tumsa, kad putni neredz, tad viņus var noķert. Tiesa, ķērāja rokas gan viņi paspēj savainot, jo pret atgriešanos būrī protestē, knābjiem stipri kniebjot.
Muzikālais pavadījums
Skaļā balsī putni protestē arī tad, ja izslēdz televizoru vai radio, kur skanējusi mūzika. Šķiet, papagaiļi to klausījušies, jo bieži dziesmu pavada putnu balsis. No citiem papagaiļu saimniekiem esmu dzirdējis, ka viņu mīluļi pie mūzikas tā pieraduši, ka ritmā pat šūpojas līdzi. Un arī skaļi ķērc, kad mūzika apklust. Neko darīt, muzikāli putni!
Tāpat ar priecīgu čivināšanu viņi sveic katru, kurš ienāk dzīvoklī. Īpaši skaļa šī sajūsma ir tad, ja Fredis un Čiepa mājās bijuši vieni. Tad, jau durvis slēdzot, dzirdami putnu sveicieni.
Draudzene jāaizstāv
Jauki vērot mazo putniņu savstarpējās attiecības. Kā viņi viens otru apčubina, ar knābīšiem viens otra spalviņas bužina un dūdo. Nezinu, kā putniem ar mīlestību, bet savstarpējas simpātijas ir noteikti. Turklāt Fredis rīkojas kā īsts džentlmenis — pirmo pie barības trauciņa vienmēr laiž Čiepu, taču no būra izlido pirmais. Apmet izlūkloku un tikai tad sauc draudzeni. Ja jūt briesmas (papagaiļu izpratnē tās ir straujāk garām būrim ejošs cilvēks, kāda griezīgāka un skaļāka skaņa), Fredis, uztraukti čivinot, stājas priekšā Čiepai, tādējādi viņu it kā sargādams.
Garlaicīgi ar papagaiļiem nav nekad. Katru dienu var gaidīt ko jaunu, arī jaunas blēņas, piemēram, tapešu knābāšanu vai puķu apēšanu. Jāsamierinās arī ar netīrību ap būrīti, jo ēdot graudu čaumalas lido uz visām pusēm. Tās satīrīt pilnībā nav iespējams — tiklīdz saslauki, putni ātri vien atkal “pieražo”.
***
IZZIŅA. Kaut viļņotie papagailīši nemaksā dārgi (apmēram 6—8 lati viens), viņu iegādei jātērē ap 30 latu. Jo būris maksā apmēram desmit latu, tam nepieciešams arī aprīkojums — trepītes, barības un ūdens trauciņi, laktiņas. Vajadzīgas arī minerālvielas un dažādas barības piedevas.
