Ziņas par citu valstu ministru viesošanos Latvijā parasti nelasu. Taču šī nedēļa ir īpaša — Latvijā savā pirmajā ārvalstu vizītē ieradusies Zviedrijas jaunā ārlietu ministre Laila Freivalde.
Ziņas par citu valstu ministru viesošanos Latvijā parasti nelasu. Taču šī nedēļa ir īpaša — Latvijā savā pirmajā ārvalstu vizītē ieradusies Zviedrijas jaunā ārlietu ministre Laila Freivalde. 1942. gadā Rīgā dzimusi latviete. Amatpersona, ar kuru kā ar labu paziņu šopavasar Stokholmā tikās Latvijas rajonu laikrakstu žurnālisti. Tad gan viņa bija tikai Zviedrijas Teātru apvienības direktore.
Nozīmīgs ir ne vien tas, ka viņa ir latviete, bet jo īpaši fakts, ka Freivaldes kundze pēc apstiprināšanas amatā savā pirmajā ārvalstu vizītē devusies tieši uz kādu no Baltijas valstīm. Vispirms uz Latviju, pēc tam — uz Lietuvu un Igauniju. Tāda izvēle pirmo reizi ir arī Zviedrijas vēsturē, jo izsenis šīs valsts galvenās amatpersonas vispirms devušās pie kaimiņiem somiem.
Šī vizīte ir arī ļoti simbolisks žests. Zviedrijas ārlietu ministre, vispirms dodoties uz savu etnisko dzimteni, ar to parāda, cik nozīmīgas ir Baltijas valstis, un vēl nozīmīgākas tās kļūs pēc pilntiesīgas iestāšanās Eiropas Savienībā.
Lailai Freivaldei ir interesanti karjeras līkloči. Savlaik viņa divas reizes bijusi Zviedrijas tieslietu ministre, taču bija spiesta atkāpties no amata, jo pārāk lēti nopirka pašvaldībai piederošu dzīvokli. Tas gan nebija prettiesisks darījums, taču nesaskanēja ar Sociāldemokrātiskās partijas nostāju šajā jautājumā — partija bija pret municipālo dzīvokļu privatizāciju. 3. oktobrī ārlietu ministres amatā viņa nomainīja nogalināto Annu Lindu. Māņticīgam cilvēkam tas varētu likties nepieņemami, taču Laila Freivalde ir racionāli domājoša, erudīta bezaizspriedumu sieviete un par nolemtību nedomā.
Latvijā ar sieviešu tiesībām viss kārtībā, jo visaugstākajos amatos pie mums ir sievietes. Un Laila Freivalde par to varēja pārliecināties, Latvijā tiekoties ar trijām no viņām — Valsts prezidenti Vairu Vīķi—Freibergu, Saeimas priekšsēdētāju Ingrīdu Ūdri un ārlietu ministri Sandru Kalnieti. Saeimas un valdības kuluāros jau mēļojot par emancipācijas uzvaras gājienu valstī…
Tomēr patīkami, ka ar citas valsts ministri preses konferencē vari sarunāties dzimtajā valodā. Nebūtu slikti, ja līdz šādiem amatiem mūsu tautieši uzkalpotos vēl kādās valstīs.
