No iedvesmas līdz cīņai ar sevi.  Piedzīvojums Lielā lāča takā Somijā

Laipnais skarbais vīrs

Ruka mūs sagaida klusa, teju bez ļaudīm. Nakti pavadīsim viesnīcā “Artic Zone”. Esam noguruši un pēc mazas pastaigas Rukas centrā dodamies atpūsties. Rīts, brokastis viesnīcas pirmajā stāvā, plašā un mājīgā kafejnīcā. Iekārtota robustā, ziemeļnieciskā stilā, ar masīvkoka galdiem un soliem. Lidojumā nevarējām līdzi ņemt gāzes balonus, lai varētu pagatavot ēdienu, tāpēc mūsu galvenais uzdevums šobrīd ir iegādāties vismaz vienu tādu. Drīz vien saprotam, ka visi daži veikali Rukā ir slēgti. Meklējam risinājumu un manu uzmanību piesaista kāds skarba izskata vīrs. Redzams, ka viņš šeit ir savējais, runājas ar kafejnīcas darbiniekiem, vēlāk apsēžas pie galda. Pieeju pie viņa aprunāties, un vīrs saka, ka viņam kemperī ir daži gāzes baloni. Sen tos neesot lietojis, bet kādā gāze vēl noteikti ir. Esam bezgala priecīgi, sekojam vīram pāri ielai, tad lejā pa nogāzi, un pēc pāris minūtēm esam pie kempera. Par pieciem eiro mēs tiekam, kā vēlāk izrādījās, pie gāzes, kura pietika visām četrām ceļojuma dienām.

Pēdējā iespēja aizmāršīgajiem