Aizkraukles rajona slimnīcas direktora vietniece ārstniecības jautājumos Marija Avotiņa, dzemdību un ginekoloģijas nodaļas vecākā vecmāte Ingrīda Saulīte pēc četrus mēnešus ilgām mācībām ieguvušas sertifikātu.
Aizkraukles rajona slimnīcas direktora vietniece ārstniecības jautājumos Marija Avotiņa, dzemdību un ginekoloģijas nodaļas vecākā vecmāte Ingrīda Saulīte un neatliekamās palīdzības vecākā feldšere Sandra Erta pēc četrus mēnešus ilgām mācībām ieguvušas sertifikātu, kurš apliecina viņu teorētisko un praktisko zināšanu kvalitāti.
Plāno un rēķina
Starptautiskā organizācija “Project HOPE” Latvijā otro gadu rīko medicīnas darbinieku apmācību. Ārzemju lektori stāsta un māca mūsu mediķiem, kā racionālāk izmantot līdzekļus un personālu, sagatavot projektus līdzekļu piesaistei, kas īpaši svarīgi būs pēc iestāšanās Eiropas Savienībā.
Apmācību programma “Pārmaiņas vadībā kvalitātes pilnveidošanai: vidējā līmeņa vadītāju loma veselības aprūpē” Cēsu rajona veselības un atpūtas centrā “Cīrulīši” četrus mēnešus kopā pulcēja 60 vidējā līmeņa medicīnas speciālistu no 20 Latvijas veselības aprūpes iestādēm. No katras slimnīcas, rehabilitācijas vai specializētā centra kursos mācījās trīs medicīnas darbinieki. No Aizkraukles — slimnīcas direktora vietniece Marija Avotiņa, vecmāte Ingrīda Saulīte un feldšere Sandra Erta.
Kursu noslēgumā projekts
Sabiedrības veselības skolas direktore Diāna Puntule masu saziņas līdzekļiem sagatavotajā informācijā stāsta: “Ņemot vērā sarežģīto situāciju veselības aprūpes sistēmā, svarīga ir pareiza un efektīva dažādu resursu — gan finansiālo, gan personāla — izmantošana. Tieši vidējā līmeņa medicīnas iestāžu vadītāji reāli plāno darbu un arī finanses.”
Kursu noslēgumā katras veselības aprūpes iestādes komandai bija jāizstrādā projekts, ņemot vērā šīs iestādes specifiku, vajadzības un iespējas tās realizēt.
Aizstāv dzemdību un ginekoloģijas centru
Aizkraukles rajona slimnīcas dzemdību un ginekoloģijas nodaļas vecākā vecmāte Ingrīda Saulīte stāsta: — Mūsu projekta tēma bija “Ginekoloģijas un dzemdību palīdzība Aizkraukles rajonā”. To izvēlējāmies saistībā ar to, ka lauku slimnīcu attīstības plānā kādreiz bija paredzēts, ka Aizkrauklē dzemdību un ginekoloģijas centrs nav vajadzīgs. Mēs gribējām pierādīt, ka šāds centrs Aizkrauklē tomēr ir ļoti nepieciešams.
Attīstības plānotāji uzskata, ka pacientes var vest uz tuvākajiem centriem Jēkabpilī un Ogrē. Pieņemsim, ka sievietei no Valles, Pilskalnes vai Mazzalves jānokļūst slimnīcā kaimiņu rajonā. Turp viņu varbūt aizvedīs neatliekamās palīdzības dienesta mašīnā, bet atpakaļ jātiek pašai. Arī ārzemju speciālisti uzskata, ka vest pacienti 100 kilometru — tas ir gandrīz kā uz otru pasaules galu.
Kaimiņi brauc uz Aizkraukli
— Mēs paši spējam rūpēties par savām sievietēm. Aizkrauklē ir nesen kapitāli pārbūvēta dzemdību un ginekoloģijas nodaļa. Ir laba medicīniskā aparatūra. Izveidojusies situācija, ka nevis Aizkraukles rajona sievietes brauc uz kaimiņrajoniem, bet pacientes no citurienes brauc pie mums. Arī ārzemju lektori, uzzinot, kādos apstākļos strādājam, bija patīkami pārsteigti. Kaut arī mums nav tik modernas aparatūras kā ārzemēs, savā darbā varam sasniegt pat labākus rezultātus. Uzskatām arī, ka ginekologam jābūt tiešās pieejamības ārstam, nevis speciālistam, pie kura var tikt tikai ar ģimenes ārsta nosūtījumu.
Mācības turpina augstskolā
Kursu dalībnieces atzīst, ka nodarbības bijušas ļoti vērtīgas. Nozīmīga bijusi arī iespēja no lektoriem uzzināt par veselības aprūpi citās valstīs, tikties ar kolēģiem no citām slimnīcām, iepazīt citu sagatavotos projektus.
Ingrīdai Saulītei un Sandrai Ertai tik ļoti iepaticies mācīties, ka abas šoruden iestājušās Rīgas Stradiņa universitātes Māszinību fakultātē. Pēc trīs gadus ilgām neklātienes studijām viņas būs medicīnas māsas ar augstāko izglītību. Līdz šim iegūta vidējā speciālā izglītība, zināšanas papildinātas dažādos kursos un semināros. Abas kundzes Aizkraukles rajona slimnīcā strādā jau divdesmit gadu: Ingrīda — dzemdību nodaļā, Sandra — ātrajā palīdzībā.
