Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Augusts Dzenītis dzimis 1900. gada 14. februārī Vietalvas pagasta “Rocēnos” zemnieku ģimenē.
Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Augusts Dzenītis dzimis 1900. gada 14. februārī Vietalvas pagasta “Rocēnos” zemnieku ģimenē. Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 17. jūnijā.
Sākumā dienējis 4. (1.) Valmieras kājnieku, vēlāk 6. Rīgas kājnieku pulkā. Septembrī iestājās tikko nodibinātajā karaskolā, bet, sākoties bermontiādei, piedalījās kaujās karaskolas sastāvā un cīnījās pie Rīgas, piedalījās Pārdaugavas atbrīvošanā un niknajās cīņās Iecavas upes krastos.
1919. gada 5. novembrī Augusts Dzenītis brīvprātīgi devās izlūkgājienā uz Pārdaugavu. Nemanīti šķērsoja jauno dzelzs tiltu un kopā ar vēl diviem kadetiem apmētāja rokasgranātām ienaidnieka blindāžas. Ieguvuši vērtīgas ziņas par ienaidnieka spēkiem, bruņojumu un formējumu pārvietošanos, kadeti izlavījās cauri ienaidnieka ugunij. Pie tilta sprāgstošā granāta kontuzēja Dzenīti, un tikai vakarā, atguvis samaņu, viņš atgriezās savā daļā.
1920. gadā A. Dzenītis kļuva par karaskolas 1. izlaiduma absolventu. 1921. gada augustā jaunais virsnieks izvēlējās lidotāja profesiju, kura tolaik bija lielā cieņā. Viņš beidza aviācijas karaskolu un no 1926. gada bija kara lidotājs. A. Dzenītis pildīja eskadriļas komandiera pienākumus Aviācijas pulkā. 1939. gadā viņu paaugstināja par pulkvežleitnantu. Apbalvots ar III šķiras Lāčplēša Kara ordeni, Triju Zvaigžņu ordeņa V šķiras Goda zīmi, kā arī ar Viestura ordeni. Latvijas Republikas okupācijas brīdī bija divīzijas komandieris.
Sākoties karam, Augusts Dzenītis vadīja Jēkabpils apriņķa pašaizsardzības spēkus. Pēc tam bija Jēkabpils apriņķa priekšnieks. 1943. gadā pieredzējušo virsnieku iecēla par 318. policijas bataljona komandieri, 1944. gada augustā — par aizsargu organizācijas priekšnieku. Pēc kapitulācijas viņš nelegāli dzīvoja Kuldīgas apriņķī. Tomēr 1946. gada 19. decembrī viņu arestēja un notiesāja uz 20 gadiem lēģeros. Gulagā bijis Intā, Vorkutā un Mordovijā.
Pēc atbrīvošanas 1958. gadā dzīvoja Abrenē (krievi to dēvē par Pitalovu), jo Latvijā Augustam Dzenītim atgriezties bija liegts. 1963. gadā viņš nomira. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas pulkvežleitnantu Augustu Dzenīti ar militāru godu pārbedīja Rīgas Brāļu kapos.
