Liellopu gaļas audzētāji nonākuši sarežģītā situācijā. Valsts subsīdijas par šī gada trešajā ceturksnī gaļai realizētajiem jaunlopiem un zīdītājgovīm joprojām nav saņemtas.
Liellopu gaļas audzētāji nonākuši sarežģītā situācijā. Valsts subsīdijas par šī gada trešajā ceturksnī gaļai realizētajiem jaunlopiem un zīdītājgovīm joprojām nav saņemtas. Arī gaļas iepirkuma cena nekad nav bijusi tik zema — 35 santīmi par dzīvsvara kilogramu.
Gaida subsīdijas
Latvijas gaļas liellopu audzētāju asociācijas valdes priekšsēdētāja, gaļas šķirnes liellopu ganāmpulka saimniece Aija Ādama no Mazzalves informē: “Liellopu audzētāji nonākuši izmisumā. Tik kritiska situācija kā šobrīd nozarē nav bijusi. Parasti subsīdijas par trešo ceturksni saņēmām oktobrī. Nu jau novembra vidus, bet neko vēl neesam saņēmuši.”
Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze apgalvo, ka pirmajos divos ceturkšņos izmaksāta visa 2003. gadam iedalītā nauda, vēl papildus 500 tūkstošu — liellopu gaļas ražošanas nozares stabilizācijai.
Kautuvēs veidojas rindas
Ādamas kundze piebilst, ka pavasarī liellopu audzētāji tiešām saņēma papildus naudu, kurai vajadzēja segt starpību starp gaļas kilograma pašizmaksu un iepirkuma cenu. Jau gada sākumā iepirkuma cena bija ļoti zema. Gaidot iespējamo cenas pieaugumu, zemnieki lopus nepārdeva. Trūka barības “pāraugušo” dzīvnieku barošanai. Taču šī piemaksa problēmu neatrisināja.
Gaļas iepirkuma cenas joprojām ir ļoti zemas, gaļas pārstrādes uzņēmumi nemaksā par iepirktajiem lopiem, kautuvēs izveidojušās rindas mēneša garumā.
Uzpircēji nesteidz norēķināties
Aija Ādama turpina:
— Šobrīd gaļas uzpircēji sola vidēji 35 santīmus par dzīvsvara kilogramu. Tas nav normāli. Cenai vajadzētu būt vismaz divas reizes lielākai. Valmieras pusē zemnieki jau trīs mēnešus no gaļas pārstrādātājiem nav saņēmuši naudu par nodotajiem lopiem. Aizkraukles rajonā situācija gan nav tik slikta, tomēr arī ļoti sarežģīta.
Ir vēl kāds fakts, kurš liecina, ka šajā nozarē mūsu valstī kaut kas nav kārtībā. Oficiālā informācija vēsta, ka augustā liellopu gaļas kilograma pašizmaksa, ievedot to Latvijā, bijusi Ls 1,20. Domāju, ka šie dati ir sagrozīti. Neticu, ka Latvijā kāds maksā tādu naudu par ievestu gaļu, ja tepat var nopirkt lētāk. Iespējams, ievestās gaļas ir tik daudz, ka vietējā nav vajadzīga, tāpēc cena tik zema. Mūsu asociācija kopā ar Latvijas šķirnes dzīvnieku audzētāju savienību nosūtīja Sanitārajai robežinspekcijai vēstuli, kurā prasām informāciju par ievestās gaļas daudzumu un robežcenām pēdējos mēnešos, taču atbildi vēl neesam saņēmuši.
Ministrs atrunājas
Par šo situāciju Latvijas gaļas liellopu audzētāju asociācija un Latvijas šķirnes dzīvnieku audzētāju savienība kārtējo reizi informēja gan premjerministru Einaru Repši, gan zemkopības ministru Mārtiņu Rozi. Vēstuli ministram, kurā izteikts atbalsts gaļas liellopu audzētājiem, nosūtījusi arī Aizkraukles rajona lauku saimnieku apvienība.
Repšes kungs pilnvaroja Mārtiņu Rozi zemniekiem sniegt atbildi. Tā gan vairāk atgādina atrunāšanos, nevis konstruktīvus priekšlikumus nozares sakārtošanai un situācijas stabilizēšanai. Vēstules noslēgumā izskan solījums: “Kaut gan gadam subsīdijām paredzētā nauda jau iztērēta, pamatojoties uz sarežģīto situāciju nozarē, turpinās pieteikumu pieņemšana par gaļai realizētajiem jaunlopiem un zīdītājgovīm.” Ministrs sola rast papildus līdzekļus subsīdijām liellopu gaļas ražošanas nozarē, ko izmaksāt par trešo un ceturto ceturksni.
Solījumiem īpaši netic
Aija Ādama piebilst: “Baidos, ka tas ir tikai kārtējais solījums. Ministrs savā vēstulē solīja sasaukt arī kārtējo iekšējā tirgus aizsardzības darba grupas sanāksmi, kurā aicinātu piedalīties Finanšu ministrijas Muitas dienestu, Valsts ieņēmumu dienestu, Ekonomikas policiju, mūsu asociāciju un citas saistītās sabiedriskās organizācijas. Taču šāda sanāksme vēl nav notikusi. Būsim priecīgi, ja novembrī tomēr saņemsim atbalstu par trešo ceturksni, jo zemniekiem ļoti trūkst apgrozāmo līdzekļu. Taču naudu par ceturto ceturksni droši vien saņemsim tikai nākamgad. Ar nosacījumu, ja to, protams, piešķirs. Novembrī vēl pagaidīsim, kas notiks, ja nekas nemainīsies, domāsim, ko darīt tālāk.”
***
Izziņa.
Šogad trešajā ceturksnī saņemti pieteikumi subsīdijām par 480 tūkstošiem latu. Līdzīga summa būtu nepieciešama arī ceturtajā ceturksnī. Lielrīgas reģionālās lauksaimniecības pārvaldes Aizkraukles sektorā iesniegti 46 pieteikumi subsīdijām par gaļai nodotajiem jaunlopiem un zīdītājgovīm par 16,5 tūkstošiem latu. Subsīdijas var saņemt ikviens ganāmpulka īpašnieks, kurš ieguvis pirmā līmeņa lauksaimniecisko izglītību un kuram nav nodokļu parādu. Ja gaļai audzē “Latvijas brūnās” šķirnes lopus, ganāmpulkā jābūt vismaz 20 dzīvniekiem. Ja ganāmpulkā ir pirmās pakāpes krustojumi vai gaļas šķirnes lopi, šādu ierobežojumu nav.
