Koknesietes Kristīnes Kotovas saimniecībā jau septiņus gadus audzē zosis, kuras tradicionāli uzskata par Mārtiņdienas putnu.
Koknesietes Kristīnes Kotovas saimniecībā jau septiņus gadus audzē zosis, kuras tradicionāli uzskata par Mārtiņdienas putnu. Ganāmpulks ar katru gadu kļūst lielāks, jo zosu audzēšana nav bizness, bet gan vaļasprieks.
“Putnus gan vairāk audzēju priekam. Kaimiņi jau joko, ka lielākā daļa zosu nodzīvos viņām dabas atvēlēto mūžu. Tā laikam arī būs, jo tikai dažas zosis nokaujam cepetim. Ap šo laiku un Ziemassvētkiem pa kādai arī pazūd, jo ne tikai mūsu ģimenei garšo zoss gaļa…” saka Kristīnes kundze.
Kotovu ģimene zoss cepeti gan drīzāk baudīs Ziemassvētkos, ne Mārtiņos, jo tad saimniecei ir vairāk laika darboties virtuvē. Kristīnes kundze piebilst: “Cepeša gatavošana ir ļoti darbietilpīgs process. Putns jānoplūc, jāsagatavo pati zoss un arī pildījums, cepšana aizņem vairākas stundas. Esmu pārliecinājusies, ka jācep apmēram tik stundu, cik kilogramu svēris putns. Kopā tas aizņem visu dienu.”
Lielāku prieku par cepeti un dūnu spilveniem Kristīnes kundzei sniedz putnu ikdienas dzīves vērošana. Zosis uzskata par diezgan nikniem putniem, taču koknesietes baltā saime atnācējiem virsū nemetas, vien sāk skaļāk gāgināt, pamanījušas svešinieku.
Kristīne Kotova piebilst:
— Ja runāsiet mierīgā balsī un nevicināsiet rokas, zosis jūs neaiztiks. Kāda ziņkārības dēļ varbūt tikai paraustīs aiz piedurknes. Putni lieliski sadzīvo arī ar mājdzīvniekiem. Kā jau visām zosīm, arī manējām ļoti patīk ūdens. Dzīvojam Pērses krastā, un tā ir viņu iemīļotākā mazgāšanās vieta, kuru labi var redzēt no šosejas Rīga—Daugavpils. Reiz sētā iebrauca autobuss, pilns vācu tūristiem. Arī viņi no lielā ceļa bija pamanījuši zosis un nolēma putnus aplūkot tuvāk.
Vācieši jautāja, vai putnus audzēju prieka pēc un vai saņemu no valsts par to kādu piemaksu? Acīmredzot Eiropas valstīs lauksaimniekiem maksā par putnu un dzīvnieku ganāmpulku turēšanu prieka, nevis biznesa dēļ.
Kad nāk rudens un gājputni pulcējas baros, lai lidotu uz siltajām zemēm, arī Kristīnes kundzes baltā saime kļūst nemierīga. Sadalās trijās grupās un ceļas spārnos. Aplidojušas līkumu, atkal nosēžas. Tiklīdz gājputni aizlidojuši, arī mājas zosu pulkā valda miers.
