Atnāk lieti, atnāk vēji, es par dzīvi nesūdzos. Varbūt daudz ko nevarēju, bet par to es nezūdos. Aiziet lieti, aiziet vēji, Varavīksne mākoņos.
***
Atnāk lieti, atnāk vēji,
es par dzīvi nesūdzos.
Varbūt daudz ko nevarēju,
bet par to es nezūdos.
Aiziet lieti, aiziet vēji,
Varavīksne mākoņos.
Veicu to, ko nevarēju,
atkal saulē lūkojos.
Alma Upmale
***
Kas tev gar šo pasauli daļas?
Atraisi kurpju saites,
atsēdies, atpūties.
Nekad jau nebūs vaļas
ar kādu par dzīvi aprunāties.
Un kur nu vēl citas kaites!
Būs tie, kas aizsteigsies garām,
būs tie, kurus žēlot nāksies.
Bet pirms vēl ko izdarīt varam,
citas nebūšanas sāksies.
Tad tu aizdedz zvaigzni aiz loga,
nav jau pa tumsu ko staigāt.
Bīsties būt kādam par slogu,
nebīsties mīlēt maigāk.
Alma Upmale
***
Kā pieturēt reizēm vēju
Kurš domas uz spārniem nes?
Jo ikdienas steigā un skrejā
Tās bieži zaudēju es.
Vējš domas paņem un aiznes
Kā lapas, no kokiem rautas.
Tad stāvu un brīnos bez vārdiem es
Un lūdzu, lai vējš tās man atpakaļ nes.
Atdod man vārdus, vējš,
Lai manās domās tie mīt.
Es nevēlos tos pazaudēt,
Es gribu tos citiem pasacīt.
Ārija Āre
***
Es nomazgāšu dvēseli no sārņiem
Ar lietus ūdeni, lai balta es,
Tāpat kā bērza tāss, kas atvasarā
Vēl mirdzumu no tālās saules nes.
Es pārvērtīšos rudenīgā lapā,
Ko salti vēji pāri ceļam nes,
Un sveši soļi zemē mani iemīs,
Tāpat kā daudzus uz šīs pasaules.
Bet dvēsele ar jaunu elpu celsies,
Kā leduspuķe rūtī uzziedēs,
Un sapņos atdzims agrā ziemas rītā
Un ilgi, ilgi bērzos kavēsies.
Es nomazgāšu dvēseli no sārņiem
Ar lietus ūdeni, lai balta es,
Tāpat kā vējš, kas skaistā atvasarā
Vēl sveicienus no tālās saules nes.
Gina Viegliņa
***
Pirmās pārslas manā silā krīt,
Lēni apsnieg mani sapņu virši,
Un es zinu — balti tie būs rīt,
Balti mani zilie sapņu virši.
Bet es zilo viršu smaržu jūtu —
Tā uz manām lūpām deg.
It kā viršus skūpstījusi būtu,
Tie uz manām lūpām deg.
Es solījos tos rudens vējos plūkt,
Bet pārāk ātri pirmie sniegi krīt.
Rudens buķetē tos man vairs nenoplūkt,
Jo pārāk ātri pirmie sniegi krīt.
Bet es stāvu savā viršu silā,
Lai sniegi krīt, lai apsniegu es pati.
Virši lēnām sedzas baltā miglā,
Un viņiem līdzi apsniegu es pati.
Vai tiešām balti mani sapņu sili?
Baltā vējā, baltā dejā dej.
Sapnis paliek — virši zili zili,
Kaut baltā vējā, baltā dejā dej.
Ārija Āre
