Ir ierasts, ka latvieši brauc uz ārzemēm peļņā un gūt pieredzi. Taču tas, ka arī ārzemniekam interesanta var būt latviešu saimniekošana, liekas neparasti.
Ir ierasts, ka latvieši brauc uz ārzemēm peļņā un gūt pieredzi. Taču tas, ka arī ārzemniekam interesanta var būt latviešu saimniekošana, liekas neparasti. Vācijas latviete Gunta Zvidriņa ieradusies savā senču dzimtenē, lai izzinātu bioloģiskās saimniekošanas principus un arī piepelnītos.
Nesmādē nevienu darbu
Gunta par bioloģisko saimniekošanu sāka interesēties, mācoties ģimnāzijā. Tūlīt pēc skolas beigšanas viņa devās uz Franciju. Vairākus mēnešus viņa strādāja kādā saimniecībā, kurā nodarbojās ar piena pārstrādi, audzēja labību un cepa maizi, kā arī vāca ārstniecības augus. Viņa strādājusi arī Vācijas saimniecībās, jo šajā valstī ir pat tāds apmācības veids — praktiskais darbs pie zemniekiem.
Uz Latviju Gunta kopā ar vecākiem regulāri brauc kopš 1990. gada, bet tuvāk iepazīt Latvijas bioloģiskās saimniecības viņa sāka pirms diviem gadiem. Pirms trijiem mēnešiem Gunta atkal kārtējo reizi ieradās Latvijā, bet šoreiz uz gadu. Visilgāk pagaidām viņa uzkavējusies Skrīveros pie Māras Vaivares. Gunta palīdz Vaivares kundzei pārrakstīt datorā grāmatu par bioloģisko lauksaimniecību, kā arī iepazīst šīs saimniecības darbības pamatprincipus.
Galvenā problēma — nesakārtots tirgus
Gunta stāsta:
— Saimniekošanas metodes vislabāk var iepazīt strādājot. Tāpēc saimniecībās, kurās piesakos, ne tikai skatos, kā viss notiek, bet daru visu nepieciešamo — ravēju burkānus, vācu kartupeļus, Māras kundzei palīdzu smalcināt garšaugus un maisīt tējas. Biju arī Rīgā, Zaļajā tirgū, kur pārdevu “Ragāru” preci. Redzu, ka Latvijā pēc ekoloģiski tīras produkcijas ir arvien lielāks pieprasījums. Cilvēki saprot, cik tā ir veselīga un vērtīga. Par to daudz raksta avīzēs un žurnālos, rāda televīzijā.
Galvenā problēma šajā jomā Guntas skatījumā Latvijā ir nesakārtotais tirgus. Ekoloģisko tīros produktus vajadzētu vairāk izcelt, veikalos atvēlēt tiem īpašu vietu, un šo produktu cenai jābūt augstākai. “Ja es būtu pircēja, gribētu zināt konkrētu vietu, kur šos produktus nopirkt. Taču pamazām Latvijā tam gatavojas. Latvieši pārāk maz pievērš uzmanību arī produktu pārstrādei. Ir tikai viena kautuve, kur pieņem ar bioloģiskām metodēm audzētus lopus, un tikai divās ceptuvēs cep maizi no ekoloģiski tīriem miltiem. Daudz vieglāk būtu strādāt, ja bioloģiskajiem lauksaimniekiem būtu sava organizācija, kurā spriestu par preču iepirkšanu un tālāku realizāciju, lai par to nebūtu jārūpējas pašam audzētājam,” saka jaunā Vācijas latviete.
Tomēr Latvijā vēl ir daudz iespēju pilnveidot un attīstīt šos saimniekošanas veidus. “Tikai ceru, ka latviešu zemnieki ar laiku nekļūs līdzīgi vāciešiem, kuri sapratuši, ka ar bioloģiskajiem produktiem šobrīd var gūt peļņu, un sāk tos ražot masveidā. Šajā ziņā man vairāk patīk latvieši, kuri vēl ir šī darba entuziasti, viņiem bioloģiskā lauksaimniecība ir sirdslieta. Latvijā ir arī krietni mazākas saimniecības nekā Vācijā, un mani interesē tieši nelielās,” saka Gunta.
Izšķirošais gads
26 gadus vecā jauniete domā, ka arī viņai pēc dažiem gadiem būs sava bioloģiskā saimniecība. Latvijā pavadītais gads būs izšķirošais, izlemjot, kuru valsti izvēlēties par savu mītnes zemi un veidot saimniecību. Šobrīd vairāk pozitīvā ir Latvijai. Te šobrīd ir lielākas iespējas, jo Guntas senči atguvuši īpašumus. Latvijā arī nav tik piesātināts tirgus kā Vācijā. Vēl var izvēlēties, ko un kā audzēt un pārstrādāt, lai aizpildītu brīvās tirgus nišas.
Guntai ne visai patīk arī tas, ka Vācijā saimniecības ir specializējušās. Latvijā saimniecības ir daudzveidīgākas. Vienā audzē gan labību, gan ārstniecības augus, tur arī lopus. Gunta skaidri zina, ka viņas saimniecībā noteikti nebūs lopu. Tikai zirgi, jo šie dzīvnieki jaunietei patīk. Drīzāk varētu audzēt dārzeņus.
Par braukšanu pēc gudrībām uz citām zemēm Gunta saka: “Ir vērts redzēt, kā strādā citās zemēs, taču nevar akli pārņemt visu redzēto. Rūpīgi jāizvērtē, kas būs piemērots manā valstī un manā saimniecībā, nozīmīgi praksē ieviest tikai labāko un saviem uzskatiem un vajadzībām atbilstošāko. Jo vairāk redz, jo lielāka iespēja salīdzināt un izvēlēties.
