Aiviekstes pagasta “Ozoliņu” māju saimnieks Oskars Abramenko vietējā pašvaldībā saņēmis atļauju mājas vīna darīšanai, noformējot to kā individuālo darbu.
Aiviekstes pagasta “Ozoliņu” māju saimnieks Oskars Abramenko vietējā pašvaldībā saņēmis atļauju mājas vīna darīšanai, noformējot to kā individuālo darbu. Savukārt Akcizēto preču pārvalde atļāvusi to arī pārdot.
Pirmais “celmlauzis”
Oskars Abramenko lēš, ka viņš laikam ir pirmais Latvijā, kurš vēlas oficiāli pārdot mājās darītu vīnu. Skaidrs arī tas, ka viņš ir vienīgais Aizkraukles rajonā, kurš šai nodarbei lūdzis pašvaldības atļauju. “Vīnu taisām jau vairākus gadus, tas ir salds un garšīgs. Mums pašiem, draugiem un radiem patīk, tad kāpēc nepiedāvāt to arī citiem?” prāto Oskars.
Saimniecību un veikalu likvidē
Oskars un viņa brālis Viktors pirms desmit gadiem no Rīgas pārcēlās uz Aiviekstes pagasta “Ozoliņiem”, savu senču īpašumu. Sākumā nodarbojušies ar lauksaimniecību, bet nu metuši pie malas, jo vairs nerentējas. “Ozoliņos” kādu laiku darbojās veikals, nu slēgts arī tas. Par to vēsta logā ievietots amizants uzraksts: “Te neko nepērk, nepārdod un ciemiņus negaida”.
Piebildei, ka ciemiņus negaida, gan grūti piekrist, jo “Staburagu” brāļi Abramenko “Ozoliņos” uzņēma ļoti laipni, visu izrādīja un izstāstīja, vien fotografēties negribēja.
Tiekas Vīndaru biedrībā
Viktors un Oskars vīna taisīšanas māku apguvuši pašmācības ceļā. Mēģinājuši, eksperimentējuši, lasījuši visu iespējamo literatūru. Zināšanas šajā jomā viņi papildina arī Vīndaru biedrībā, tiekoties ar domubiedriem. Cilvēku, kuri mājās taisa vīnu, Latvijā ir daudz. Lielākoties gan mazā daudzumā un pašu vajadzībām.
Tīrs un dabīgs
“Ozoliņos” galvenokārt top ābolu vīns. Ābolus iepērk no apkārtējiem iedzīvotājiem. Nelielā daudzumā rūgst arī citu augļu un ogu vīns. Pērn izdevies ļoti labs rabarberu vīns. No sulas pildīšanas mucās līdz brīdim, kad vīns lietojams, paiet aptuveni gads. “Ozoliņu” vīns ir tīrs produkts, jo lieto tikai dabīgās izejvielas, ražošanas procesā neizmanto rūpnieciskas tehnoloģijas, piemēram, filtrēšanu. Oskars uzskata, ka labam vīnam jādzidrinās pašam.
Degustācijas zāle un tirgotava
Nākotnē “Ozoliņos” bijušā veikala telpās plānots izveidot degustācijas zāli, kur vīnu varētu arī nopirkt. Izgatavota etiķete, kāda varētu rotāt šajā mājā pildīto vīna pudeli. Bez tās un vēl daudziem citiem dokumentiem nemaz nevar lūgt Akcizēto preču pārvaldes atļauju vīna pārdošanai.
Oskars izziņas nolūkā bijis arī Ungārijā, kur apmeklējis vairākus vīna pagrabus. Viņš secinājis, ka ārzemēs vīna darīšanas process ir ļoti vienkāršs, pat primitīvs. Tur nemaz nevalda tāda kārtība un tīrība, kādu prasa Latvijas ražotājiem. Tas gan laikam tāpēc, ka Ungārijā vīna pagrabi ir ik pēc desmit kilometriem, bet Latvijā vīna darīšana mājās ir kas jauns.
