Kārtējā donoru dienā Aizkrauklē asinis nodeva 84 cilvēki. Diemžēl ir donori, kuriem asins nodošana ir apgrūtināta darba devēju noraidošās attieksmes dēļ.
Kārtējā donoru dienā Aizkrauklē asinis nodeva 84 cilvēki. Diemžēl ir donori, kuriem asins nodošana ir apgrūtināta darba devēju noraidošās attieksmes dēļ.
Valsts asinsdonoru centra darbinieki Aizkraukles pilsētas kultūras namā četrās stundās pieņēma asinis no 84 donoriem. Tas ir par 22 cilvēkiem vairāk nekā iepriekšējā Aizkraukles donoru dienā jūlijā. Tomēr šis skaits ir mazs, jo bijušas reizes, kad asinis nodod vairāk nekā 100 donoru ne tikai no Aizkraukles. Šoreiz 64 donori bija tieši no Aizkraukles novada, pārējie no citām rajona pašvaldībām, arī kāda sieviete no Ludzas un pāris jauniešu no Jēkabpils, kuri asinis nodeva pirmo reizi.
Jauniešu vairāk
— Prieks, ka donoru jauniešu kļūst vairāk, — priecājas Latvijas Sarkanā Krusta jaunatnes brīvprātīgā Iveta Gurkovska. — Iepriekšējā donoru dienā bija četri jaunieši, kuri asinis nodeva pirmo reizi, bet nu jau deviņi.
Kas vedina jauniešus kļūt par donoriem? Aizkraukliete Baiba Rozentāle atzīst, ka asinis nodot viņu pamudinājusi apziņa, ka tādējādi kādam palīdzēs. Viņai šī bija pirmā donoru diena.
Savukārt Armands Gulbinskis var lepoties ar astoto ierakstu donora grāmatiņā. Pirmo reizi jaunietis asinis nodevis pēc nelaimes gadījuma, kurā pašam bijusi nepieciešama donoru palīdzība. Nu puisis palīdz citiem.
Daļai piepelnīšanās veids
Asinis joprojām nodod arī Goda donori, asins nodošanas rekordisti. Arī šajā reizē bija pāris donoru, kuri asinis nodevuši jau vairāk nekā simt reižu.
Pēc asins nodošanas Valsts asinsdonoru centrs katram donoram izsniedz naudu pusdienām — trīs latus. Vēl divus latus savā teritorijā reģistrētajiem donoriem piemaksā Aizkraukles novada pašvaldība. Dažiem tā ir liela nauda, kas arī mudina nodot asinis, neviļus padarot to par piepelnīšanās veidu.
Priekšnieks brīvdienu nedod
Diemžēl ne visi gribētāji var piedalīties donoru dienā. Kaut likumā noteikts, ka donoram, asins nododot, darbā pienākas brīvdiena un vēl viena papildus brīvdiena nākamajā dienā vai tā pierēķināma atvaļinājumam, ne katrs darba devējs to ievēro. Līdz ar to daži cilvēki uz donoru dienu bija devušies slepus, lai tikai darba devējs neuzzinātu, ka viņi kavē darbu.
— Es asinis nododu vairākus gadus, bet nesen sāku strādāt jaunā darbavietā, un priekšnieks brīvdienu nedod. Gribēju asinis nodot jūlijā, bet priekšnieks nepalaida. Nu atnācu slepus, izmantojot savu pusdienlaiku, taču tik un tā nāksies kavēt darbu, jo donoru ir diezgan daudz, — atzīst kāds donors, kurš nevēlas, lai publicē viņa vārdu. — Ja priekšnieks uzzinās, būs problēmas.
Slimiem un netīriem atsaka
Gadās arī, ka mediķi no cilvēka atsakās pieņemt asinis. Tas notiek, ja cilvēks slimo ar kaiti, kuras dēļ par donoru nevar kļūt. Piemēram, ar kādu venerisko vai infekcijas slimību. Asinis neņem arī no cilvēka, kurš pārslimojis dzelteno kaiti vai kādu citu slimību, kura rada risku saslimt arī tam cilvēkam, kurš izmantos donora asinis. Tāpat mediķi uzmanību pievērš cilvēka apģērbam, sakoptībai. Ja cilvēks atnācis nodot asinis netīrās drēbēs, nemazgājies, visticamāk, ka viņu aizraidīs. Šajā donoru dienā dažādu iemeslu dēļ atraidīja piecpadsmit cilvēku, kuri vēlējās nodot asinis.
Latvijas asinsdonoru centra speciālisti teic, ka joprojām donoru skaits ir nepietiekams. Turklāt lauku pašvaldībās tas arvien samazinās, jo ne katra pašvaldība donoriem piemaksā. Līdz ar to Latvijas medicīnas iestādēs trūkst asiņu. Donoru nekad nevar būt par daudz.
***
FAKTS.
Par donoru var kļūt vecumā no 18 līdz 65 gadiem. Vienā reizē cilvēkam noņem ap puslitru asiņu, tās var nodot četras reizes gadā.
Pirms asins nodošanas donoram pienākas vieglas brokastis, trīs latus liela pusdienu kompensācija, brīvdiena asins nodošanas un nākamajā dienā.
Aizkraukles rajonā ir ap diviem tūkstošiem donoru, Aizkrauklē — ap 150.
