Gribu izteikt savu viedokli attiecībā par policijas dienestu automašīnu izmantošanu. Pēdējā laikā dažos plašsaziņas līdzekļos daudz raksta par ceļu satiksmes nelaimes gadījumiem, kurus izraisa valsts policijas darbinieki un to priekšnieki.
Gribu izteikt savu viedokli attiecībā par policijas dienestu automašīnu izmantošanu.
Pēdējā laikā dažos plašsaziņas līdzekļos daudz raksta par ceļu satiksmes nelaimes gadījumiem, kurus izraisa valsts policijas darbinieki un to priekšnieki. Septembrī vien vairāki policijas darbinieki sadauzīja policijas dienesta automašīnas, braucot ar tām personīgajās darīšanās. Dobeles policijas pārvaldes priekšniece Zenta Tretjaka, Liepājas kriminālpolicijas priekšnieks Valters Ločmelis, kuri dienesta auto izmantoja personīgajām vajadzībām, tās sabojāja ceļu satiksmes nelaimes gadījumos. Pie tam Valters Ločmelis auto vadīja mašīnu alkohola reibumā — ar 1,82 promilēm asinīs. Nevar apgalvot, ka nebija arī citu nelaimes negadījumu, jo ne visa informācija nonāk ministra M. Gulbja vai policijas priekšnieka J. Zaščirinska rīcībā, nerunājot jau par tās nonākšanu masu saziņas līdzekļos.
Es saprotu, ka policijas priekšniekiem un daudziem citiem priekšniekiem savu pienākumu veikšanai nepieciešams izmantot dienesta automašīnas. Bet nav saprotams, kādēļ atļauts izmantot arī citām vajadzībām, kas nav saistītas ar dienesta pienākumu pildīšanu.
Kāpēc vieniem ir tādas privilēģijas, ka, ne santīma nemaksājot, var braukt uz darbu un no darba uz valsts rēķina, bet citiem jāapmaksā savs ceļš? Arī policijas darbiniekiem, kuriem atalgojums ir krietni mazāks nekā policijas pārvalžu priekšniekiem vai viņu vietniekiem, jāmaksā ceļa izdevumi, braucot uz darbu. Tas jau ir ētikas jautājums. Vieniem ir privilēģijas, citiem tādu nav.
Ja priekšrocības noteiktu ar likumu, tad iebildumu nebūtu, kaut gan daudziem vēl atmiņā PSRS laikā komunistiskās partijas bosiem piešķirtās privilēģijas. Tās sev piešķir paši sabiedrībai nezināmā veidā, un tas jau izraisa gan nepatiku, gan arī sašutumu. Jo nelietderīgi tērēta nodokļu maksātāju nauda, un valdība, “nogriežot” naudu sociālajām vajadzībām, iedala to policijai ne jau to priekšnieku privātai vizināšanai. Rezultātā tiek grauts policijas prestižs un uzticība tai.
Ar dienesta automašīnām policijas amatpersonas vizinās, kā ienāk prātā, nemaksājot ne santīma. Savulaik ministru prezidents E. Repše pavēstīja par taupības režīma ieviešanu visās valsts un pašvaldību institūcijās. Vai tā bija tikai tukša runāšana?
Ar cieņu — Baiba
