Šobrīd Latvijā ir reģistrēts 60 000 preču zīmju, taču pēc Latvijas pievienošanās ES saimei Latvijas uzņēmējiem būs jāņem vērā, ka kopējā tirgū būs 3 miljoni preču zīmju.
Šobrīd Latvijā ir reģistrēts 60 000 preču zīmju, taču pēc Latvijas pievienošanās ES saimei Latvijas uzņēmējiem būs jāņem vērā, ka kopējā tirgū būs 3 miljoni preču zīmju. Nacionālās preču zīmes tik lielā tirgū, protams, būs daudz grūtāk aizsargāt, taču tas nebūs neiespējami.
Līdz ar iestāšanās brīdi Latvijā būs spēkā visas Eiropas Kopienas preču zīmes. Tomēr jauno dalībvalstu preču zīmju īpašniekiem būs tiesības iesniegt iebildumus pret tām kopienas zīmēm, kuru rakstība vai izruna ir līdzīga un kuras pieteiks pēc 2004. gada 1. maija.
Vērtīgākā “Coca—Cola”
Preču zīmes ne tikai palīdz pircējiem atpazīt konkrēto produktu un ražotāju, bet tās nereti ir arī viens no vērtīgākajiem uzņēmuma īpašumiem — uzskata SIA “Pētersona patents” vadītājs Armīns Pētersons.
Par vērtīgāko preču zīmi pasaulē uzskata “Coca—Cola”, kuras vērtība tiek lēsta 70,5 miljardi ASV dolāru gadā. Gandrīz tikpat vērtīga ir “Microsoft” (65,2 miljardi ASV dolāru gadā), IBM (51,8 miljardi ASV dolāru gadā), “General Electric” (42,3 miljardi ASV dolāru gadā). Vērtīgāko pārtikas preču zīmju skaitā līdzās “Coca—Cola” ir arī “McDonald’s”, “Nescafe”, “Budweiser”, “Pepsi”, “Kellog’s”.
Visvairāk labības sektorā
Armīns Pētersons pieļauj, ka “S.P.I. Group” akciju sabiedrības “Latvijas balzams” kontrolpaketi iegādājās tāpēc, ka Augstākajā tiesā strīdā par tiesībām uz preču zīmēm “Moskovskaya” un “Stolichnaya” uzvarēja “Latvijas balzams”.
Šobrīd Latvijā visvairāk preču zīmju ir labības produktu sektorā — 850 nacionālo un 3564 ārzemju. Gaļas un piena produktu sektorā — attiecīgi 598 un 2900, alkoholisko dzērienu — 582 un 2048. Pēc skaita Latvijā visvairāk preču zīmju ir “Latvijas balzamam” (183), “Staburadzei” (130), “Laimai” (123) un “Rīgas piena kombinātam” (68).
Preču zīmes jāaizsargā
Jau šobrīd darbojas vairāki starptautiski preču zīmju aizsardzības mehānismi. Piemēram, uzņēmums var reģistrēt preču zīmi katras valsts nacionālajā patentu valdē. A. Pētersons gan brīdina, ka šī sistēma ir dārga, jo katrā valstī būs par to jāmaksā.
Izdevīgāka ir reģistrāciju attiecināšana, izmantojot starptautiskās reģistrācijas sistēmu atbilstoši Madrides nolīguma jeb Madrides protokola noteikumiem, vai arī reģistrācija ES dalībvalstīs, piesakot Kopienas preču zīmi. Līdz šim gan Kopienas preču zīmes daudzi Latvijas uzņēmumi nav pieteikuši (tikai trīs), Lietuvā — 4, Igaunijā — 10.
Izsvītro šokolādi un konfektes
Arī līdz šim daži Latvijas uzņēmumi ir mēģinājuši aizsargāt savas nacionālās preču zīmes starptautiskā mērogā. 1999. gadā “Laima” pieteica Kopienas preču zīmi vārdiskajai preču zīmei “Laima”, taču spāņu firma “Leyma Alimentos de Galicia S.A.” iesniedza iebildumus, pamatojot ar agrākajām Spānijas nacionālajām reģistrācijām. Iebildums gan tika noraidīts.
Tomēr spāņu iesniegtās apelācijas rezultātā Iekšējā tirgus harmonizācijas birojs nolēma svītrot no “Laimas” pieteikuma uzņēmumam būtiskākās preces — šokolādi un šokolādes konfektes, pamatojot ar to, ka “Laimas” preču zīme esot sajaucama ar līdzīgu spāņu firmas preču zīmi, ar kuru marķē šokolādi, kakao un kafijas dzērienus. Tagad ir “Laimas” kārta pārsūdzēt šo lēmumu.
