Lai saelpotos lavandu mieru un saplūktu paši savu lavandu pušķi, atliek tikai doties uz Blomi, kur jau piekto gadu apmeklētājus iepriecina Sandas Sokolovskas lolotais lavandu dārzs “Vienā mierā Dārza ielā”.

Lavandu dārzs Blomē viesiem atvērts vasarās, lavandu ziedēšanas laikā. Šo vietu iecienījuši arī tūristi un kāzinieki. Tā ir viena no kāzu pieturas vietām Smiltenes novadā. To apmeklējot, ir iespējams ne tikai tikt pie brīnumainiem foto lavandu ziedēšanas laikā, bet jaunajam pārim ir iespēja arī kopīgi izveidot keramikas šķīvi ar kādu savu īpašo nospiedumu.

Kā stāsta lavandu dārza saimniece Sanda, šogad dārza atvēršana apmeklētājiem bijusi uz jautājuma zīmes. Lavandu audzētājiem aizvadītā ziema bijusi izaicinājumu pilna, ar kailsalu. “Pēc salnām lavandas tik lēni atkopās, ka sākotnēji nolēmām lauku šosezon publiskai apskatei neatvērt. Taču pamazām lavandas ir atkopušās, un šis ir tas laiks, kad tās zied un reibinoši smaržo,” stāsta Sanda un dara zināmu, ka lavandu dārza apmeklētājiem ieejas cenā ietilpst arī iespēja pašiem saplūkt savu lavandu ziedu pušķīti līdzņemšanai.

Lavandu laukā ir ierīkota arī īpaša vieta, kur romantiskā gaisotnē malkot tēju un kafiju, citā vietā ir ierīkoti šūpuļkrēsli, atsevišķi bildēšanās stūrīši. Lauka malā iekārtotas trīs piknika vietas, kur, iepriekš piesakoties, viesiem iespējams aizvadīt savus svētkus. Darbojas Patrīcijas kafijas bodīte.

Skaidrs, ka lavandu dārza apkopšana prasa lielu darbu, tajā iesaistās visa ģimene, arī Sandas vecāki Ilona un Igors Burovi.

Laikraksts “Ziemeļlatvija”

Pārdod Jaungulbenes pili

“Tiek pārdota viena no iespaidīgākajām Latvijas muižām. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Pārbūvēta romāņu neorenesanses formās. Apkārt muižai — 21,5 hektārus plašs parks ar vairākām interesantām muižas kompleksa celtnēm. Īpašuma pārdošanas cena ir 350 000 eiro,” liecina interneta vietnē “ss.lv” 9. jūlijā ievietotais sludinājums.

Jaungulbeniete Saulcerīte Indričeva, kura ilgus gadus iepriekš ir bijusi pagasta padomes priekšsēdētāja, “Dzirkstelei” saka — šis nav pirmais sludinājums, kas vēsta par Jaungulbenes pils pārdošanu. Palaikam sludinājums tiekot aktualizēts.

“Jau divus gadus tiek mēģināts pārdot īpašumu, bet neveiksmīgi. Jaungulbenē redzam, ka interesenti pat brauc skatīties pili. Pilī nekas nenotiek. Apkārtne gan tiek kopta,” saka S. Indričeva. Viņa zina sacīt, ka muižas īpašniece ir SIA “Jaungulbenes pils”. Saskaņā ar “Lursoft” datiem tas ir 2006. gadā Rīgā dibināts uzņēmums. Pagājušajā gadā tā apgrozījums bija nulle. SIA “Jaungulbenes pils” kapitāldaļas ir ieķīlātas.

Uzsverams, ka valsts nozīmes arhitektūras piemineklis ir ne tikai Jaungulbenes pils, bet arī visa muižas apbūve. Saistībā tieši ar Jaungulbenes muižas apbūvi pagājušā gada 10. oktobrī Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (NKMP) izdeva norādījumus valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa izmantošanai un saglabāšanai. Norādījumos akcentēts īpašnieka uzdevums saglabāt valsts nozīmes arhitektūras pieminekli un informēt NKMP par katru bojājumu, kas radies īpašumā (valdījumā) esošajā valsts nozīmes arhitektūras piemineklī.

Laikraksts “Dzirkstele”

Piena, maizes un medus svētki

Jelgavā 31. augustā 24. reizi notiks Latvijas Piena, maizes un medus svētki.

Hercoga Jēkaba laukumā vienkopus varēs satikt maizes cepējus, biškopjus un piena produktu ražotājus no visas Latvijas, bet skvērā aiz kultūras nama notiks 22. Latvijas novadu Siera diena. Tirgotāju pieteikumu reģistrācija turpināsies līdz 10. augustam vai kamēr ir brīvas tirdzniecības vietas.

Svētkos aicināti pieteikt dalību piena, maizes, medus produktu un šo izejvielu pārstrādes produktu ražotāji un tirgotāji, kā arī alternatīvo siera un piena produktu tirgotāji. Piedalīties aicināti arī pārtikas un nepārtikas produktu ražotāji un tirgotāji, kuru produkti var tikt izmantoti piena, maizes, medus produktu pārstrādē, kā arī šo produktu uzglabāšanā un servēšanā. Tāpat pasākumam tiek uzrunāti mākslas darbnīcu un izklaides atrakciju nodrošinātāji. Pašvaldības iestādes “Kultūra” kultūras darba speciāliste Santa Sīle atgādina, ka svētkos nav atļauta alkoholisko dzērienu tirdzniecība.

Lai pieteiktu dalību pasākumā, tirgotāji aicināti aizpildīt pieteikuma veidlapu mājaslapā www. kultura.jelgava.lv.

Laikraksts “Zemgales Ziņas”

Kultūras akadēmija

No 19. līdz 21. augustam Alūksnē rīko vasaras kultūras akadēmijas “Novadu kultūras dzīves veidošanas izaicinājumi ārpus centriem. Pārrobežu sadarbības iespējas” pasākumus.

Organizators ir Latvijas Kultūras akadēmijas Tālākizglītības centrs sadarbībā ar Alūksnes novada pašvaldību. Aicināti Latvijas pašvaldību kultūras dzīves vadītāji, lai runātu par reģionu kultūras dzīves veidošanā aktuālām tēmām, lai iepazīstinātu ar jaunākajām atziņām mūsdienīgas kultūras pārvaldības īstenošanā un sniegtu neformālās tīklošanās iespējas.

“Alūksne ir novads, kas veicis mērķtiecīgus ieguldījumus sava kultūras mantojuma kopšanā un popularizēšanā. Plānojam, ka piedalīsies aptuveni 60 līdz 70 interesentu no visas Latvijas. Dalībniekiem būs iespēja iepazīties ar Alūksnes novada kultūrvietām, kuras būs kā iedvesmojošs piemērs, kā arī apmainīties savstarpējā pieredzē neformālās sesijās,” stāsta Tālākizglītības centra vadītāja Ilona Asare.

Viņa atklāj, ka vasaras akadēmijas programmā paredzētas vairākas sadaļas, uzsvars uz kultūras dzīves veidošanos no centriem attālākās vietās, arī pierobežā, dalībnieki runās par pārrobežu sadarbību. Piedalīties solījušies Tartu — šī gada Eiropas kultūras galvaspilsētas — pārstāvji, kā arī Britu padomes, Francijas kultūras institūta, Ziemeļministru padomes biroja pārstāvji, kuri pastāstīs savu pieredzi.

Interesenti aicināti pieteikties līdz 5. augustam, aizpildot pieteikumu tiešsaistē https://forms.gle/tQSa-
8a2sRtPhyLkAA

Laikraksts “Alūksnes un Malienas Ziņas”

Nodoti ekspertīzei

Bauskā un apkaimē 11. jūlijā plosījās vētra, kad atsevišķās vietās brāzmās vēja ātrums sasniedzis pat līdz 31 metru sekundē. Nopostīta pilsētas zaļā zona, daudz bojājumu ēkām, bet līdzās zaudējumiem — arī atradumi.

Bauskas pilskalna parkā pēc vētras, zem izgāztajiem kokiem atrasti galvaskausi un citi kauli. Mirstīgās atliekas varētu būt datējamas ar 15. — 16. gadsimtu, tā pieļauj Bauskas muzeja vēstures nodaļas vadītājs Raitis Ābelnieks.

“Šeit bijusi Svētās Ģertrūdes baznīca un tai blakus — kapsēta,” bilda R. Ābelnieks, “16. gadsimtā tika izdota Kurzemes un Zemgales hercoga Gotharda Ketlera pavēle nojaukt veco Vairogmiestu pie pils un celt tā vietā jaunu, lielāku. 20. gadsimtā, starpkaru periodā, te bijis parks.”

Savukārt Bauskas pils muzeja direktors Māris Skanis skaidrojis, ka kauli var būt gan no iepriekš minētajiem senajiem apbedījumiem, gan 20. gadsimta karu liecība. Taču to noteiks ekspertīze.

Valsts policijā informē, ka 11. jūlijā Bauskas pilskalna teritorijā vētras laikā tika izlauzts teritorijā esošais koks, zem kura saknēm tika atrasti divi galvaskausi un citi kauli. Pašlaik Valsts policijā par notikušo ir sākta resoriskā pārbaude, un visi atrastie kauli nodoti ekspertiem to vecuma noteikšanai.

Laikraksts “Bauskas Dzīve”

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild laikraksti “Staburags”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Ziemeļlatvija”, “Dzirkstele” un “Alūksnes un Malienas Ziņas”.