“Īstenot savu likteni ir cilvēka vienīgais patiesais uzdevums. Viss kalpo vienam… ja tu kaut ko vēlies, visa pasaule slepus sadodas rokās, lai tev palīdzētu,” tā Pauls Koelju.
“Īstenot savu likteni ir cilvēka vienīgais patiesais uzdevums. Viss kalpo vienam… ja tu kaut ko vēlies, visa pasaule slepus sadodas rokās, lai tev palīdzētu,” tā Pauls Koelju. Pavasarī “sadevās rokās” Aizkraukles novada dome, laikraksta “Staburags” redakcija, Psiholoģiskās palīdzības centrs (PPC), un pirmo reizi Aizkraukles rajonā sāka darbu atbalsta grupa sievietēm, kuras dzīvo vardarbīgā situācijā.
Vide nav attaisnojums
Kāpēc sievietēm? Jau kultūrvēsturiski sievietei ierādīta vieta — gaidi, pacieties, ciet, jo tā ir tava misija. No tautas “folkloras” pazīstamas un bieži dzirdētas frāzes: “cilvēki un sievietes”, “zini savu vietu, sieviete!”, “ko tur var gribēt, sieviete pie stūres” utt. Cik daudz sieviešu strādā valsts pārvaldes struktūrās? Kura dzimuma jauniešiem ir priekšroka, stājoties augstskolā, ja iestājeksāmenos iegūto ballu skaits ir līdzvērtīgs?
Vardarbība ģimenē daudzus gadu desmitus uzskatīta par normu — ja sit, tad mīl! No varmācības pāra attiecībās visbiežāk cieš sievietes, lai gan iespējams arī otrs variants. Vardarbība nav ģenētiski programmēta. Neviens nepiedzimst par varmāku. Vardarbību kā noteiktu uzvedības modeli cilvēks iemācās. Varmācīgais partneris visbiežāk vecāku ģimenē novērojis un pārdzīvojis vardarbību vai arī pats cietis no mežonīgas un pazemojošas vardarbības bērnunamos, internātskolās, nereti audžuvecāku ģimenēs.
Dažkārt dzird sakām: “Ko no viņa var gribēt, tādā vidē audzis!”. Jā, taisnība. Vardarbīgā vide ietekmē personību, bet tas nav attaisnojums šī cilvēka vardarbīgai rīcībai pret citiem. To, ko esam iemācījušies, varam pārmācīties. Ģimenes psihoterapeite no Amerikas V. Satīra apgalvo, ka mēs visi esam apmācāmi jebkurā vecumā, atšķirsies vienīgi apmācībai patērētā laika ilgums. Bērni cieš visvairāk
Visvienkāršāk ir neko nemainīt, jo pārmaiņas uz brīdi mazina drošības sajūtu. Tālab ģimenē un pāra attiecībās emocionālā šantāža, draudi, kuri nereti tiek papildināti ar fizisku ietekmēšanu, seksuāla rakstura pazemojumi, noniecināšana, izsmiešana, liek sievietei justies bezspēcīgai, jo viņa ir ļoti nobijusies. Arī vainīgai, jo viņai regulāri iegalvo, ka visā tikai viņa pati ir vainīga, un bezcerīgai, jo nav kam stāstīt un kurš tam ticētu.
Kā šī sieviete var būt laba māte? Ģimenēs, kurās viens no partneriem ir vardarbīgs pret otru, bērni ir upuri. Vai pašvaldību vadītājiem, kuri atteicās “sadoties rokās” ar raksta sākumā minētajiem partneriem, nerūp pagasta cilvēku emocionālās un garīgās dzīves kvalitāte? Par materiālām lietām jūs domājat un kaut ko arī darāt, bet pagastu nākotne ir arī tie bērni, kuri apgūst upura un varmākas lomas ģimenēs! Viena sieviete, kurai tiktu radīta iespēja būt par pietiekami labu mammu, spētu veidot veiksmīgas attiecības ar saviem diviem bērniem, kuri izaugot, iespējams, nodibinātu veselīgas partnerattiecības, un ģimenēs augtu dzīvespriecīgi bērneļi. Atbalstot vienu sievieti viņas vēlmē mainīties, jūs investējat līdzekļus, iespējams, daudzu jūsu pagasta cilvēku nākotnē.
Nebaidīties lūgt palīdzību
Kāda jēga tādā atbalsta grupā piedalīties un ko tā dod? Citēšu dažu grupas dalībnieču teikto 12 tikšanās reizēs. Sieviete A.: “Svarīgi saprast, kādā vidē es dzīvoju, kāpēc esmu rīkojusies tā un ne savādāk. Saprast, ka es drīkstu un varu kaut ko mainīt savā dzīvē.” Grupas dalībniece B.: “Es te jutos stipra.” Sieviete C.: “Skaļi izteiktas domas jau ir darbība, un tagad man apkārt pulcējas arvien vairāk cilvēku. Iesaku vērsties pie psihologa, iedrošinu, stāstu par sevi, vairs nekautrējos, un tas palīdz.” Vairākas grupas dalībnieces izteica līdzīgu aicinājumu: “Meklējiet palīdzību un iespēju sev palīdzēt, jo pašam ar sevi ir ļoti grūti tikt galā.”
Nopietnas pārmaiņas personībā nenotiek līdzīgi tam, kā pazeminās temperatūra no tailenola tabletes. Pēc trim mēnešiem grupas dalībnieces tikās vēlreiz, lai pārrunātu grupā pavadītā laika efektivitāti. Būtiskākās atziņas: “Nekas īpaši nav mainījies, vasarā vīrs atkal atsāka lietot alkoholu un vairākas reizes mani pazemoja. Bet es zinu, ka neesmu vainīga, un varu to tagad skaļi pateikt, varu lūgt palīdzību”, “Manā dzīvē ļoti daudz kas pozitīvi mainījies. Es skaidri zinu, ka turpmāk neviens un nekad man pāri nedarīs, jo es to nepieļaušu”, “Esmu nolēmusi mainīties pati, varbūt viņam apniks un beidzot aizies”.
Uzdevums — būt laimīgai
Es kā viena no grupas vadītājām sajutu grupas darba efektivitāti. Gluži kā Raiņa “dodot gūtais neatņemams” — daloties pieredzē, domās, jūtās. Grupas vadītāja Aldona Britāne (tālr. 9727772) un Ināra Riekstiņa (tālr. 9429900) aicina Aizkraukles rajonā dzīvojošās sievietes, kuras klusībā apraud savu bēdīgo likteni, saņemt drosmi un mēģināt kaut ko mainīt. Jūs esat pelnījušas cilvēka cienīgu dzīvi, jūsu uzdevums ir būt laimīgām, ja jums ir bērni. PPC darbu ar nākamo atbalsta grupu sievietēm, kuras dzīvo vardarbīgā situācijā, gatavojas sākt novembrī. Sievietes, kuras vēlas piedalīties grupā, lūdzam zvanīt kādai no grupas vadītājām un vienoties par tikšanos.
Arī vīrieši, kuri jūtas atbildīgi par partnerattiecību atveseļošanu un ir gatavi iesaistīties, var gūt informāciju par iespējām saņemt atbalstu grupā vīriešiem.
