Pirms gadiem desmit un agrāk Latvijā bija pierasts, ka augstskolās mācās tikai gados jauni cilvēki, pārsvarā tūlīt pēc vidusskolas beigšanas vai nedaudz vēlāk.
Pirms gadiem desmit un agrāk Latvijā bija pierasts, ka augstskolās mācās tikai gados jauni cilvēki, pārsvarā tūlīt pēc vidusskolas beigšanas vai nedaudz vēlāk. Tagad pavisam cita aina — mācās pat vecmāmiņas un vectētiņi. Ir daudz dažādu privāto un arī valsts augstāko mācību iestāžu, kuras piedāvā iespējas, kādu padomju laikā nebija.
Par studijām jāmaksā, tāpēc cilvēki meklē un atrod tās mācību iestādes, kuras atbilst viņu prasībām un iespējām. Daudzi mācās, lai iegūtu zināšanas un varētu strādāt citā profesijā, citi tāpēc, ka jau esošajā amatā vajag augstāko izglītību.
Mācās ne tikai pilsētnieki, bet arī daudzi lauku cilvēki. Mācīties pusmūža gados nav viegli, taču skaisti gan, var justies jaunāks un pārbaudīt savu izturību.
Izglītības sistēmā strādājošajiem 2004. gadā būs vajadzīga augstākā izglītība vai arī jāmācās kādā no augstskolām. Lai saglabātu darbavietu, skolotāji un audzinātāji, kuriem patlaban augstākās izglītības vēl nav, mācās.
