Dārgās sievietes! Vai jūs zināt, kas ir vīrietis? Pavēlnieks vai vergs?
Dārgās sievietes! Vai jūs zināt, kas ir vīrietis? Pavēlnieks vai vergs? Cilvēces kalngals vai tāpat vien — caurums peizāžā, tukša vieta, nejaušība pasaulē?
Nē, protams, bez vīrieša ikviena sieviete dzīvē jutīsies kā Milosas Venēra: viss it kā būtu, bet kaut kā mazliet pietrūkst — roku nav. Un vīrieši to prot izmantot. Vīrietis pārlaiž skatienu sievietēm, ierauga vienu vienīgo, paķer un stiepj uz dzimtsarakstu nodaļu. Vai kaut kur citur. Vai neķer un nestiepj. Viss atkarīgs no varēšanas un gribēšanas. Bet, ja stiepj uz dzimtsarakstu, ziepes lielākas nekā septiņpadsmitajā gadā. No dzimtsaraksta — kāzu ceļojumā, no kāzu ceļojuma — uz personisko dzīvokli, bet dzīvoklī pie vešbaļļas, pie plīts, pie brēkuļu autiņiem klāt.
Vēlēdamies palīdzēt viņu grūtajā liktenī, sievietēm reizi par visām reizēm gribu palīdzēt noskaidrot, kas tad šis vīrietis, svešvārdā dažkārt dēvēts par “homo vulgaris”, īsti ir.
Apkopojot visu līdzšinējo vietējo un starptautisko pieredzi, var droši sacīt, ka zinātne vīriešus visā visumā pieskaita zīdējiem. Pakāpeniski attīstoties, vīrietis zīž mātes krūti, knupīti, pudelīti, pudeli, polšu un visbeidzot labā kompānijā un ar labu zaceni var izzīst arī divus, trīs polšus un pat vairāk.
Pieaudzis vīrietis visbiežāk staigā uz pakaļkājām, lai gan algas dienās un pēc pudeles zīšanas šaurā vienādi domājošo kompānijā nereti atceras savu saulaino bērnību un nometas arī uz visām četrām… Šādā stāvoklī, starp citu, vīrietis ir vieglāk pieradināms un padodas dresūrai tiktāl, ka, atkal piecēlies uz pakaļkājām, nožēlo savus grēkus. Lai pierādītu savu labo gribu, spēj arī patstāvīgi mazgāt traukus un grīdu, iznest atkritumu spaini un atdot sievai to, kas palicis pāri no algas.
Sieviete nereti pieķeras kādam eksemplāram un atstāj to pie sevis dzīvoklī uz ilgāku laiku, jo pilsētu domes lēmumos vīriešu turēšana dzīvokļos aizliegta pagaidām nav.
Nebrīvē vīrietis spēj izturēt diezgan ilgi, dažkārt pat līdz sudraba, zelta un citu dārgmetālu kāzām. Ja vien sieviete neklapē viņu ar mīklas rulli pa galvu un citiem dzīvībai svarīgiem orgāniem. Saklapēts vīrietis bieži vien jūtas traumēts un viegli kļūst par citas sievietes likumīgu laupījumu.
Izvēloties vīrieti, sievietei būtu jāņem vērā vīrieša augums. Liela izmēra eksemplāri saimniecībā ir ļoti nerentabli, jo spēj apēst vairāk nekā nopelna. Pie tam liela auguma vīrieši nav piemēroti mūsdienu sociālisma paliekām — mazgabarīta dzīvokļiem un mazgabarīta mēbelēm. Guļot mazgabarīta gultā, šādam lielgabarīta vīrietim kājas allaž nokarājas pār gultas galu, traucējot sievietei brīvi pārvietoties pa istabu. Ģimenes strīdu gadījumā šādiem vīriešiem ir ļoti grūti nakti pavadīt vannā, pieliekamajā kambarī vai pat gaitenī uz paklājiņa, jo gaiteņi lielākoties neatbilst šāda eksemplāra garumam un platumam.
Visparocīgākie ekspluatācijā ir maza auguma eksemplāri no tā dēvēto dekoratīvo vīriešu pasugas. Iegūstot savā īpašumā šādu, sieviete allaž jutīsies galvastiesu pārāka par viņu. Turklāt maza auguma eksemplārs ir vieglāk transportējams uz mājām no viesībām, kafijas vakariem un prezentācijām.
Dekoratīvie vīrieši ļoti dabiski iekļaujas jebkuras, pat vismazākās, dzīvojamās platības interjerā un nepieciešamības gadījumā var tikt apmainīti pret citu — modernāku vai jaunāka izlaiduma — modeli.
Arī no ekonomiskā viedokļa mazgabarīta vīrieši ir bezgala ērti, jo sieviete no vienas vecas minikleitas šādam minivīrietim var pašūt divas jaunas sporta maksibiksītes.
Nevar nepieminēt vīriešu acis. Tās mēdz būt zilas, zaļas, brūnas un dažkārt arī raibas. Raibas acis vīriešiem visbiežāk ir otrajā dienā pēc pirmās, zilas — pēc savstarpējo attiecību noskaidrošanas aiz tuvākās vēl neprivatizētās mājas stūra. Dažu vīriešu acis, pavirši tās aplūkojot, var šķist caururbjošas. Taču sievietēm par to nav vērts uztraukties. Sievietei cauri neviens vīrietis ar skatienu nekad vēl nav izurbies un pārredzamajā nākotnē droši vien arī neizurbsies.
Daži vārdi par vīriešu apspalvojumu. Lielos vilcienos visus vīriešus var iedalīt gludos un viegli pūkainos. Pūkainie galvenokārt cēlušies no mērkaķiem, tāpēc ir kaislīgi, dzīvespriecīgi, mīl banānus un kaimiņu sievas. No kā cēlušies gludie, līdz šim vēl īsti noskaidrots nav, bet viņi ir slīpēti, aukstasinīgi un no jebkuras slidenas vai nepatīkamas situācijas izslīd kā zuši. Tālab gludos vīriešus sievietei jātur ar vilnas cimdiem un vēlams aiz žaunām.
Vērtējot vīriešus pēc matu krāsas, blondie ir saticīgi, miermīlīgi un bērnišķīgi naivi. Visu algu līdz pēdējam santīmam viņi pārnes mājās un atdod mīļotajām sievietēm. Lai pēc tam izdevīgā brīdī visu līdz pēdējam santīmam paņemtu atpakaļ.
Bruneti ir greizsirdīgi un ātri iekaistoši. Greizsirdības lēkmē šādi vīrieši var rīkot mežonīgus tračus, zvērot pie vecmāmiņas miesām, ka uz līdzenas vietas nogalinās gan sevi pašu, gan laulāto. Taču, nespēdami saprast, kā var nogalināt sievieti, kad pats jau esi pašrocīgi beigts un pagalam, atmet visam ar roku un pamet māju uz visiem laikiem. Brunetu valodā “uz visiem laikiem” nozīmē — līdz vakariņām.
Un visbeidzot gaišmatainie vai, kā tautā viņus dažkārt kļūdaini dēvē, — plānmatainie. Tie ir nopietni aprēķina cilvēki, frizētavas neapmeklē, sieviešu dārgos šampūnus velti neiznieko. Vienīgais gaišmatainajiem piemītošais trūkums ir tas, ka viņi no rītiem ļoti ilgi mazgā savu milzīgo un gudro seju.
Tautā apgalvo — ja mati pametuši pieres daļu, tas aiz pārlieka prāta. Ja pakausī spīd mīlīgs mēnestiņš — tātad svēts cilvēks, un sievietei tur vairs nav ko meklēt. Bet, ja mati vispār evakuējušies no galvas, — tātad bērnībā šāvis pa kreisi.
Taču, lai kā arī būtu, vīrietis bez sievietes, tāpat kā sieviete bez vīrieša, ir kā muca bez spundes, kā mersedess bez benzīna vai kā nulle bez vieninieka. Un kurš kuram nostāsies priekšā — nulle vieniniekam vai vieninieks nullei, atkarīgs tikai no jums, dārgās sievietes.
