Lietum mijoties ar atvasaras sauli, aizritējusi kārtējā rudens nedēļa. Tās septiņas dienas pagāja ātri. Spilgtu notikumu, kā ierasts, mūsu ikdienā netrūkst.
Lietum mijoties ar atvasaras sauli, aizritējusi kārtējā rudens nedēļa. Tās septiņas dienas pagāja ātri. Spilgtu notikumu, kā ierasts, mūsu ikdienā netrūkst. Par ikdienišķākiem gādājam mēs paši, taču globālākā mērogā — mūsu vēlētie politiķi, amatpersonas.
Riskējot iekļūt Ministru prezidenta Einara Repšes nelabvēļu sarakstā, kas varētu draudēt pat ar piesaukšanu korumpēto un noziedzīgo politiķu aprindām, Valsts prezidente Vaira Vīķe—Freiberga nolēma neizsludināt grozījumus ostu likumā. Tie nodoti otrreizējai caurlūkošanai Saeimā. Prezidente uzskata, ka ostu problēmu risinājumam izvēlētais veids nav samērojams ar izvirzīto mērķi, un valsts pārstāvju īpatsvaru ostu valdēs nedrīkst palielināt bez nopietnas politisko un ekonomisko seku izvērtēšanas. Nu līdz 10. oktobrim deputātiem jāiesniedz jauni priekšlikumi, bet 23. oktobrī likuma grozījumi jāpieņem atkārtoti.
Nebūt ne tik sen tieši ostu jautājums bija lielākais klupšanas akmens un koalīcijas partneru nesaskaņu iemesls, kam sekoja krīze valdībā. Pirmās partijas jeb, kā tautā mēdz teikt, mācītāju partijas pīlārs Ēriks Jēkabsons bažīgi tautai pauda, ka valsts ir diktatūras priekšvakarā un diktators Repše to vien gaida, lai savu varu vēl vairāk stiprinātu ar izmaiņām ostu pārvaldīšanā. Savukārt Einars Repše, aizvainots līdz sirds dziļumiem, atcirta, ka noziedzīgiem politiķiem nepatīkot viņa godīgais darbs. Un maisam gals līdz ar to tika vaļā, jau šķita, ka drīzumā vēlēsim jaunu Saeimu.
Vienīgi Valsts prezidente saglabāja vēsu prātu un steidza situāciju vērst par labu. Tiekoties ar “karojošajām” pusēm, viņa ķildniekus samierināja. Nu, neizsludinot strīdīgos grozījumus, iespēja atjaunoties nesaskaņām valdībā ir visai liela.
Šādi rīkodamās, Vaira Vīķe—Freiberga ielējusi eļļu ugunī, tomēr viņas rīcību var saprast. Ja kādā ostā nebija kārtības, valdība varēja, tai pat vajadzēja, pieprasīt atbilstošām iestādēm veikt pārbaudes un vainīgos sodīt. Bet nē, tā vietā uzreiz steidz mainīt likumu. Tad jau likumi jāmaina ikreiz, kad valstī kaut kas nav kārtībā. Parasti tā nenotiek, taču ostas izrādījās izņēmums. Turklāt tāds, par kuru dzirdēsim vēl ne reizi vien.
Gribētos ticēt, ka prezidente izdarīja tieši tā, kā bija nepieciešams. Ne reizi vien Vaira Vīķe—Freiberga pierādījusi, ka ir vieda valsts augstākā amatpersona, kura pretēji citiem politiķiem Latvijai kaunu nedara. Par to kārtējo reizi varēja pārliecināties Krievijas telekanāla “NTV Pasaule” sestdienas raidījumā “Mūsējie”. Latvijas prezidente intervijā kaimiņvalsts žurnālistam Novožonovam, kura priekšā ne viens vien politiķis sarcis un bālējis, nezaudēja savu šarmu un pārliecinoši atbildēja pat uz vismulsinošākajiem jautājumiem. Vaira Vīķe—Freiberga skaidroja gan Latvijas ceļu uz Eiropas Savienību, gan krievvalodīgo situāciju Latvijā, pamatodama arī Krievijai tik “sāpīgo” problēmu par valsts valodas nepieciešamību cittautiešu skolās.
Kamēr prezidente valsts tēlu spodrina, citi to turpina graut. Diemžēl ne tikai ostu likums ir pēdējo nedēļu nesaskaņu iemesls valdībā un Saeimā. Par tādu var dēvēt arī virkni citu notikumu. Piemēram, aizvadītās nedēļas saspringtais balsojums par Nacionālās radio un televīzijas padomes jauno sastāvu. Kaut iepriekš šķietami vienojušies, deputāti tā arī nespēja ievēlēt visu padomi. Pēc četriem balsojumiem teju sešu stundu garumā ievēlēja tikai piecus jaunus padomniekus, bet sestais krēsls tā arī palika tukšs. Kārtējo reizi vienotība koalīcijā ir tikai vārdos, ne darbos. Konstatēt, kurš kolēģus nu pievīlis, nav iespējams — balsojums bija aizklāts, un neviens deputāts labprātīgi neatzīstas, ka balsojis pretēji iepriekš norunātajam.
Tāpat kā neatzīstas “Jaunais laiks”, kādēļ partija saņēmusi apšaubāmus naudas ziedojumus. Informācija par tādiem nākusi klajā pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja rīcībā esošo dokumentu un partijas finanšu pārskatu salīdzināšanas. “Jaunais laiks” “aizmirsis” uzrādīt 100 tūkstošu latu lielus ziedojumus, un arī uzrādītie nav visai “tīri”. Notikušais gan biezā miglā tīts, tomēr šādi tādi pavedieni jau manāmi: kāds no sarakstā minētajiem ziedotājiem, kura uzvārdam iepretim minēta 9000 latu liela summa, paziņojis, ka viņam tik lielas naudas nekad neesot bijis. Arī bijušais advokāts Ainārs Dzelde atzinis, ka partijai 2500 latu nav ziedojis. Viņš to izdarījis kā starpnieks sava klienta uzdevumā. Līdz ar to pārkāpts likums par politisko organizāciju finansēšanu, kas liedz finansēt partijas, izmantojot trešo personu starpniecību.
Pie varas esošie politiskie spēki ķīvējas, bet kāds cits, savulaik ļoti nozīmīgs un varens, diezgan klusi aizvadījis pusapaļu jubileju. Latvijas Tautas fronte, visplašākā tautas kustība Latvijas vēsturē, sasniegusi pusaudzes vecumu — piecpadsmit gadu. Skandējot tautasdziesmas, atminoties Atmodas un barikāžu laiku, stādot kokus Uzvaras parkā, simtiem tautfrontiešu nosvinēja šo zīmīgo gadu skaitli. Spēks, kurš bija Latvijas neatkarības virzītājs, spēks, kuram pateicoties Latvija atguva savu valstiskumu, šodien izšķīdis daudzajās partijās, politiskajās organizācijās. Daļa aktīvistu no politikas vispār aizgājuši, jo vīlušies neatkarības ideālos un šodienas Latvijā. Tomēr pirms piecpadsmit gadiem tieši Latvijas Tautas fronte, apvienojot vairāk nekā 230 tūkstošu cilvēku, kļuva par nozīmīgāko spēku, kas panāca Latvijas neatkarības atgūšanu.
Gandrīz par notikumu numur viens aizvadītajā nedēļā kļuvis Rīgas zooloģiskā dārza ziloņu ceļojums. Zoodārza ziloņu mītne novecojusi, kļuvusi bīstama šiem lielajiem dzīvniekiem, tādēļ 35 gadus vecais Radža un 26 gadus vecā Rupa ceturtdienas pēcpusdienā devās uz jaunām mājām Holandē. Aizceļoja, lai diezin vai kādreiz atgrieztos. Ja izdosies iegūt apmēram miljonu latu lielu finansējumu, jauna ziloņu mītne Rīgā būs gatava 2006. gadā, bet tikmēr Radža un Rupa jau būs iedzīvojušies svešajā zemē. Rīdzinieki meklēs citus ziloņus. Varbūt arī tādēļ, saprotot, ka vairs neredzēsies, atvadīšanās no ziloņiem bija ilga un skumja. Žēl, jo ziloņi bija pirmie, kurus vairums zooloģiskā dārza apmeklētāju steidza apskatīt vispirms. Nu milzeņu mājvietā valda klusums.
Šāds klusums, vismaz uz brīdi, nebūtu par sliktu arī valdībā. Varbūt tad kaut nedaudz piemirstos nebeidzamās nesaskaņas un amatu dalīšana, kas var aizēnot pat visjaukākos notikumus. Vienīgi rudeni ar zeltainajām lapām, biezo miglu un lietavām nespēj kavēt nekas.
