Cilvēkiem, kuriem ir ieroči, policijā noteikti jāpazīst vismaz viens darbinieks — Atļauju sistēmas grupas galvenais speciālists Edgars Dzerkalis.
Cilvēkiem, kuriem ir ieroči, policijā noteikti jāpazīst vismaz viens darbinieks — Atļauju sistēmas grupas galvenais speciālists Edgars Dzerkalis. Viņa pārziņā viss, kas Aizkraukles rajonā saistīts ar šaujamajiem juridiskajām un privātpersonām. Edgaram Dzerkalim jāzina par katru šaujamo.
Pārbaude mēneša garumā
Ja cilvēks vēlas iegādāties šaujamieroci, viņam nepieciešama atļauja, un to izsniedz Edgars Dzerkalis. Viņš rūpīgi pārbauda, vai ieroci gribētājam var uzticēt, un arī pēc tam seko līdzi tam, kā cilvēks ieroci glabā, kur to lieto.
— Es izskatu iesniegumus par ieroču atļaujām, sagatavoju tam nepieciešamos dokumentus, — stāsta Edgars Dzerkalis. — Parasti tas notiek apmēram mēneša laikā. Sadarbībā ar mani iecirkņu inspektori pārbauda, kā ieroci uzglabā, vai ievēro noteikumus. Lielākoties jāstrādā ar medniekiem, jo viņu ir visvairāk.
Edgara Dzerkaļa rīcībā ir dati par visiem legālajiem ieročiem Aizkraukles rajonā. Nelegālie, ko policijai izdodas atrast un atsavināt, nonāk Atļauju sistēmas grupas galvenā speciālista kabinetā, lai pēc tam tos sūtītu uz ekspertīzi Rīgā.
Bez atļaujas atsavina
Arī tie šaujamie, kuri ir legāli reģistrēti, laiku pa laikam nonāk pie Edgara Dzerkaļa.
— Kad beidzas ieroča glabāšanas vai lietošanas atļauja, to var pagarināt, tikai uzrādot ieroci, — stāsta Edgars Dzerkalis. — Es apskatu, vai tam nav redzamu bojājumu, vai ierocis darba kārtībā. Izskatījis nepieciešamos dokumentus, atļauju pagarinu. Gadās arī, kad atļauju kāda iemesla dēļ pagarināt nevar. Tad ieroci atsavinām. Arī paši ieroču īpašnieki nereti atdod ieročus, ja vairs nevēlas pagarināt atļauju, kā arī labprātīgi atdod nelegāli glabātus šaujamos. Ne vienmēr tie ir krimināla rakstura — bieži vien mantinieki atrod vectēva glabātu vecus ieročus, arī tie jāatdod policijai.
Reizēm gadās, ka atļauju pagarināt aizmirstas. Tad ir iespēja ieroci uz laiku līdz diviem mēnešiem nodot bezmaksas glabāšanā policijā. Pa šo laiku var nokārtot dokumentus un atļauju pagarināt.
Vēsturi sagriež lūžņos
Kas notiek ar atsavinātajiem ieročiem? Edgars Dzerkalis stāsta, ka ir dažādi varianti. Var ieroci pārrakstīt kādai citai personai, kurai ir atļauja, vai pārdot. To var izdarīt pats ieroča īpašnieks, saņemot policijas atļauju, bet iespējams ieroci nodot specializētajā veikalā.
— Aizkrauklē ieroču veikalu nav, līdz ar to šāda pārdošana nav izplatīta, — tā Edgars Dzerkalis. — Turklāt pārdot var tikai tādu ieroci, kurš ir labā darba kārtībā. Ja šaujamais vecs vai nedarbojas, to nodod lūžņos. Gadījies, ka lūžņos nodod diezgan vecus ieročus, varbūt pat vēsturiskus. Tomēr, ja īpašnieks ļoti vēlas, viņš ieroci var paturēt arī bez atļaujas. Tad policija to aizved uz Rīgu, kur ieroci par maksu padara šaušanai nederīgu un atdod tā saimniekam.
Bise pagultē
Pārbaudot ieroču turēšanas noteikumu ievērošanu, policijai nākas saskarties ar dažādiem pārkāpumiem. Izplatītākais — šaujamo glabā nevis slēgtā seifā vai skapī, bet, piemēram, pagultē vai piekārtu pie sienas.
— Arī šādos gadījumos ieroci uz laiku atsavina un liek sakārtot tā glabāšanas vietu, — stāsta Edgars Dzerkalis. — Var jau saprast ieroča saimniekus — viņi stāsta, ka to glabā pa tvērienam, lai briesmu gadījumā ātri varētu paņemt. Tomēr noteikumi jāievēro visiem.
Vēl Aizkraukles rajona policijas pārvaldes Atļauju sistēmas grupas galvenais speciālists Edgars Dzerkalis piebilst, ka pēdējā laikā ieroču īpašnieki kļuvuši apzinīgāki un ka pārkāpumu ir arvien mazāk.
***
Šis ir tikai neliels ieskats dažu policijas darbinieku ikdienā. Policijā strādā vēl desmitiem citu speciālistu, un katrs dara savu darbu, lai par visiem kopā nodrošinātu kārtību un apkarotu noziedzību. Ja sabiedrība vairāk palīdzētu, iespējams, noziegumu būtu mazāk…
