Pēc SIA “Pļaviņu komunālie pakalpojumi” direktora Ivana Kitova pašreizējām prognozēm, apkuri pilsētā varētu sākt ne ātrāk kā 20. oktobrī.
Pēc SIA “Pļaviņu komunālie pakalpojumi” direktora Ivana Kitova pašreizējām prognozēm, apkuri pilsētā varētu sākt ne ātrāk kā 20. oktobrī. Pļaviņu domes deputāti tik pārliecināti tomēr nav.
Visvairāk no grafika atpaliekot šķeldas noliktavas būvniecība, tomēr šonedēļ visiem grunts sagatavošanas darbiem un betonēšanai jābūt pabeigtai. Noliktavas konstrukcijas jau saņemtas. Šonedēļ bija jāsāk piegādāt šķeldu un montēt jauno apkures katlu.
Raiņa ielas katlumājā esot saremontēti divi apkures katli. Ierīkos vēl vienu katlu, ūdens sagatavošanas iekārtu un sūkni. Vēlākais 25. oktobrī šī katlumāja varētu sākt strādāt ar maksimālu jaudu.
Deputāti netic
Šis optimistiskais ziņojums kārtējā domes sēdē pagājušajā nedēļā gan nepārliecināja visus deputātus, ka apkures sezonu Pļaviņās varēs sākt īpaši nekavējoties un ka cilvēki šoziem sals mazāk. Viņi nebija pārliecināti, ka komunālā uzņēmuma vadītājs tic paša teiktajam.
— Apskatījām abas katlumājas. Tur izskatās šausmīgi, un nekas neliecina, ka varēs sākt kurināt, — teica deputāte Anita Mauliņa.
I. Kitovs apgalvoja, ja rekonstrukciju nepabeigs laikā, apkuri pilsētā sāks ar rezerves katliem.
— Kad apskatījām Rīgas ielas katlumāju, rezerves katls nebija pat pieslēgts. Grūti iedomāties, ka visu var paveikt tik īsā laikā, — stāsta deputāte Vija Kučinska.
Viņa pauda pārliecību, ka uzņēmuma direktors tikai formāli sagatavo ziņojumus domes sēdei, bet reāla darba nav. Izskanēja arī jautājums, vai pats Ivans Kitovs uzskata, ka var turpināt strādāt šajā amatā? Atbildes nebija.
Solījumus nepilda
Deputāte Laima Strautiņa piebilda, ka, pēc viņas vērojuma, Raiņa ielas katlumājā apkures katli nav ne pārbaudīti, ne sagatavoti jaunajai apkures sezonai. Turklāt katlumājās valdot šausmīga nekārtība, un darbinieki par to neliekoties zinis.
Savukārt deputāts Māris Pilskalns iebilda, ka šobrīd lielāka uzmanība jāpievērš uzņēmuma grūtībām, arī finansiālajām problēmām. Parādi joprojām ir lieli. Turklāt apkures sezona vēl nav sākusies, tāpēc neesot jāšķiež enerģija pirms laika. Šis apgalvojums, ka par tik nozīmīgu lietu kā apkure nevajag domāt laikus, pārējos radīja pamatīgu izbrīnu.
Par to, ka uzņēmuma direktora ziņojumi domes sēdēm sagatavoti diezgan formāli, liecina krietna daļa nepaveiktu plānoto darbu, piemēram, daudzdzīvokļu ēku remonts. To norādīja arī deputāte Gunta Žilde. Turklāt kādā no iepriekšējām publikācijām bija pieminētas Raiņa ielas 68. mājas iedzīvotāju likstas. Saplīsusi lietus- ūdeņu notekcaurule pie jumta, un lietainā laikā dzīvokļos burtiski gāžas iekšā ūdens. Pēc neatlaidīgiem pūliņiem cilvēki no komunālā uzņēmuma saņēma solījumu, ka bojājumu novērsīs augustā. Līdz šim brīdim darīts nav nekas, bet tuvojas ziema.
Neievēro likumu
Pļaviņu pilsētas dome nolēma arī izteikt piezīmi SIA “Pļaviņu komunālie pakalpojumi” direktoram I. Kitovam par pārkāpumiem, organizējot iepirkumu individuālo siltummezglu piegādei un ierīkošanai. Šis lēmums tapa, pamatojoties uz M. Pilskalna ziņojumu. Tajā norādīts, ka komunālā uzņēmuma cenu aptaujas komisijas locekļi pēc pieprasījuma nav varējuši sniegt atbildi par procedūras ievērošanu. Lēmumu par pretendenta izvēli pieņēmis vienpersonīgi I. Kitovs, pārējie piedāvājumu izvērtēšanā piedalījušies tikai formāli. Ziņojumā arī teikts, ka “Ivans Kitovs, veicot cenu aptauju, vairākkārt nav ievērojis likuma prasības, neradot vienādus nosacījumus pretendentiem, pārkāpjot likumā noteiktos termiņus un uzņēmuma Statūtos noteikto kārtību par darījumu slēgšanu”.
Atkal pazūd “papīri”
Šī cenu aptauja atkal likusi uzbangot nesaskaņām domes amatpersonu starpā. Kā apgalvo M. Pilskalns, viņš kā komunālā uzņēmuma kapitālu daļu pārstāvis nav varējis saņemt cenu aptaujas dokumentus, jo I. Kitovs tos nodevis domes izpilddirektoram J. Kapleram. Kā domes sēdē paskaidroja izpilddirektors, viņš vēlējies izlasīt dokumentus, lai pārzinātu situāciju, jo atbild par šo jomu. To varējuši darīt arī citi.
Nozīmīgi “papīri” pašvaldībā zuduši arī agrāk. Tomēr apbrīnojami, ka atbildīgās amatpersonas nevar iepazīt dokumentus, ņemot vērā, ka sen pagājuši tie laiki, kad rakstīto vārdu spēja saglabāt tikai vienā eksemplārā.
