Aizkraukles rajonā šobrīd apturēta četru kautuvju darbība, jo tās neatbilst veterinārās un higiēnas prasībām kautuvēm.
Aizkraukles rajonā šobrīd apturēta četru kautuvju darbība, jo tās neatbilst veterinārās un higiēnas prasībām kautuvēm. Uzņēmumu īpašniekiem dots laiks objekta sakārtošanai un atzīšanai Pārtikas un veterinārajā dienestā, bez kā turpmākā darbība nav iespējama.
Kautuves savu darbību Latvijā sāka lielākoties 1997. gadā. Aizkraukles rajonā tajā laikā vēlmi kaut lopus izteica 18 kautuvju īpašnieki. Tolaik šajos objektos vēl varēja strādāt pielāgotos apstākļos. Taču jau 1998. gadā stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi par higiēnas prasībām pārtikas apritē. Tie noteica vispārīgās higiēnas prasības objektu izveidē atbilstoši izvēlētajam darbības veidam.
Tikai viena kautuve
2002. gadā stājās spēkā noteikumi par veterinārajām un higiēnas prasībām kautuvēm, kārtība, kādā nokaujami dzīvnieki realizācijai un higiēnas prasības gaļas iegūšanai. Līdz tam brīdim Aizkraukles rajonā darbojās vairs tikai astoņas kautuves. Būtībā kautuvju sakārtošana atbilstoši prasībām sākās jau gadu iepriekš, bet 2003. gada jūnijs bija laiks uzņēmumiem sagatavoties Pārtikas un veterinārā dienesta noteiktajai atzīšanai, kas paredz, ka šajā kautuvē ražo drošu un nekaitīgu pārtikas produkciju.
Kautuvju īpašniekiem jāizvēlas — sakārtot objektu atbilstoši noteikumiem un pieteikties atzīšanai vai no šī gada 31. decembra pārtraukt darbību. Tā kā sagatavot objektu atzīšanai, turpinot kaušanu, nav iespējams, kautuvēs, kuras vēlas strādāt atbilstoši Latvijas likumdošanai, šobrīd darbība pārtraukta.
Patlaban Aizkraukles rajonā darbojas tikai viena kautuve. Tā ir Kokneses pagasta zemnieku saimniecība “Sietiņi”, kur saimnieko Jānis Kirovāns. Lai varētu sakārtot ražošanu un pieteikt to atzīšanai, Kirovāna kungs ņēmis kredītu un uzbūvējis jaunu kautuvi. Tomēr jaunajā ēkā ekspluatācijas laikā atklājušās nepilnības, tāpēc atzīšana atlikta uz vēlāku laiku.
Šajās dienās atzīšanai vajadzēja notikt kautuvēs Aizkraukles, Seces un Bebru pagastā, bet arī te pagaidām viss vēl nav kārtībā. Sakārtošanas darbs turpinās. Nākamā gada februārī atzīšanu pieteikusi kautuve Skrīveros.
Pārejas laiks trijiem uzņēmumiem
Gaļas, piena un zivju pārstrādes uzņēmumu atzīšana sākta šī gada jūnijā un turpināsies līdz 2004. gada martam. Kautuvēm un pārstrādes uzņēmumiem, kuri nespēj objektus sakārtot un piedāvāt atzīšanai līdz šim laikam, atļauj pārejas periodu līdz 2004. gada 31. decembrim. Šī gada 29. septembris bija pēdējā diena, kad varēja pieteikties šim pārejas periodam. Pārtikas un veterinārā dienesta Aizkraukles rajona pārvaldē tikai trīs uzņēmumi — kautuve un divi piena pārstrādes uzņēmumi — pieprasījuši pārejas laiku.
Ir uzņēmumu īpašnieki, kuri šo atzīšanas procesu neuztvēra nopietni. Lielākā problēma ir tā, ka Aizkraukles rajonā, tāpat kā citviet Latvijā, šie objekti iekārtoti vecās ēkās, tās un arī iekārtas morāli un fiziski novecojušas.
Cer uz Eiropas Savienību
Uz laiku pārtraukta arī Aizkraukles pagasta zemnieku saimniecības “Sirmēni” kautuves darbība. Saimniece Ligita Silaraupa stāsta:
— Šogad bija ļoti zema cūkgaļas iepirkuma cena, un sava kautuve ļāva mums izdzīvot. Pārdodot gaļu no savas kautuves, tomēr ieguvām vairāk, nekā pārdodot to lielākām kautuvēm. Šobrīd, kad esam apturējuši savas kautuves darbību, uz mūsu rēķina pelna kāds cits. Pārvadājot gaļu no fermas uz citu kautuvi un vēlāk pircējam vai pārstrādātājam, tā zaudē kvalitāti.
Lai varētu turpināt darbu, esam novērsuši kautuvē konstatētās nepilnības, nopirkām izotermisko automašīnu ar saldēšanas iekārtu, kura domāta gaļas pārvadāšanai no kautuves uz tirdzniecības vietām, darāms vēl šis tas. Ja gribam strādāt, nav citas izejas. Taču likumdošanā nepārtraukti kaut kas mainās, un likumu ievērošana saistās ar nepārtrauktu līdzekļu ieguldīšanu attīstībā. Tāpēc reizēm ir žēl, ja esi centies, darījis, kā labāk, bet to nenovērtē vai atzīst par nepareizu.
Esmu bijusi kautuvēs daudzās Eiropas Savienības valstīs. Zinu, ka tur prasības šādiem objektiem nav tik stingras kā šobrīd Latvijā, tāpēc ceru, ka, iestājoties ES, strādāt varbūt kļūs vieglāk. Domāju, ka darbu atsāksim šī gada beigās vai nākamā gada sākumā.
Nav vietas atkritumiem
Lielākā Latvijas kautuvju īpašnieku problēma šobrīd ir atkritumu utilizācija jeb likvidēšana. Šobrīd tikai firma “Triāls” to dara, kā prasa mūsu valsts likumdošana. Protams, uzņēmums piedāvā šos pakalpojumus arī citiem, taču vienas tonnas atkritumu pārstrāde maksā 80 latu. Uzņēmums iegādājies speciālu konteineru atkritumu pārvadāšanai, līdz ar to arī transporta pakalpojumi ir ļoti dārgi. Tāpēc mazo kautuvju īpašniekiem rajonos jādomā, kā risināt šo problēmu uz vietas.
