Mājaslapā www.eiroinfo.lv Saeimas ES informācijas centrs saņēma uztraukta jauna Kurzemes uzņēmēja jautājumu.
Mājaslapā www.eiroinfo.lv Saeimas ES informācijas centrs saņēma uztraukta jauna Kurzemes uzņēmēja jautājumu:
— Vai tiešām nav žēl savas dzimtās zemes, kas tiek izpārdota ārzemniekiem? Vai tikai pēc desmit gadiem nebūs tā, ka, apskatoties apkārt, mums vairs nebūs savas dzimtās zemes. Mēs būsim to pārdevuši ārzemniekiem un ES par smiekla naudu. Vai tikai neatkārtosies situācija, kāda bija pirms 700 gadiem? Starpība būs tikai, ka tad mums to atņēma, tagad paši to atdodam. “Veiksmīgas privatizācijas” rezultātā esam izpārdevuši ārzemniekiem lielāko daļu Latvijas uzņēmumu, vēl nepārdota palikusi liela daļa Latvijas zemes — mūsu dzimtenes. Vai pārdosim arī to?
Ja neapšauba pārejas no zemes valsts īpašuma formas uz privātīpašuma formu pareizību un negaida atgriežamos padomju laikus, tad kurzemnieks pateicis precīzi: “mēs būsim to pārdevuši ārzemniekiem un ES”. Valsts nevar norādīt privātīpašniekam, kam pārdot zemi un kam nē. Tas ir pašu privātīpašnieku ziņā.
Valsts ar savu politiku var tikai veicināt zemes nonākšanu vietējo uzņēmēju, zemnieku rokās, ko tā arī dara pašlaik un darīs vēl septiņus gadus pēc Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai.
Līdz šī gada sākumam ārzemnieki bija iegādājušies 0,7% Latvijas zemes (oficiāli apmēram 25 tūkstošus hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes). Tā kā pēdējos gados iezīmējās tendence ārzemniekiem un nekustamo īpašumu firmām uzpirkt arvien lielākas zemes platības to izmantošanai lauksaimnieciskajai ražošanai, tas sāka radīt draudus latviešu zemniekiem, kuriem nepietiek līdzekļu apsaimniekojamās platības paplašināšanai. Atšķirīgā pirktspēja te un ES dalībvalstīs radītu nevienlīdzīgu konkurenci starp ārzemniekiem un pašmāju zemniekiem.
Tāpēc, pirmkārt, 2001. gadā tika radīta izdevīga kreditēšanas programma lauksaimniecības zemes iegādei 7 miljonu latu apmērā — izmantojot 4% kredīta likmi. 76 zemnieki par 1 miljonu latu pērn iegādājās zemi 6700 ha platībā.
Lai turpinātu kreditēt zemes iegādi, Zemkopības ministrija ir izstrādājusi “Lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādes kreditēšanas programmu”. Ministru kabinets apstiprināja šo programmu, piešķirot 3 miljonus latu tās īstenošanai.
Lauksaimnieciski aktīvos reģionos gada nomas maksa par zemi pašlaik ir vidēji līdz 5% no zemes tirgus vērtības. Nomas maksas apjoms atkarīgs no zemes kvalitātes un pieprasījuma attiecīgajā reģionā. Lai nepaaugstinātu lauksaimnieku izdevumus, izstrādājot zemes iegādes kreditēšanas programmu, būtu jānodrošina iespēja aizdevumus zemes iegādei saņemt ar tādiem nosacījumiem, lai zemes iegādei ņemtā kredīta gada maksājums nepārsniegtu zemes nomas maksas apjomu. Lai nodrošinātu šādu iespēju, piedāvāto aizdevumu termiņam vajadzētu būt pat līdz 20 gadiem. Ja aizņēmējs vēlas un viņa maksātspēja ļauj, iespējams saņemt aizdevumu arī īsākam termiņam.
Aizņēmējs visā aizdevuma darbības laikā, bet ne mazāk kā piecus gadus, iegādāto zemi izmanto lauksaimniecības produkcijas ražošanai. Ja aizņēmējs šajā laikā uz lauksaimniecībā izmantojamās zemes neveic lauksaimniecisko ražošanu, viņam jāatmaksā saņemtā aizdevuma pamatsumma, kā arī valsts atbalsts. Programmā viens aizņēmējs vai savstarpēji saistīta aizņēmēju grupa var saņemt aizdevumus ne vairāk kā 250 ha iegādei. Maksimālā aizdevuma summa vienam aizņēmējam — 40 000 latu. Procentu likme — četri procenti gadā.
Otrkārt, iestāšanās sarunās tika panākts un Saeima noteica pārejas periodu līdz 2011. gada maijam lauksaimniecības zemes pārdošanai ārzemju fiziskām personām ar izņēmumu pašnodarbinātajam (ārvalsts zemniekam), kurš nostrādājis vismaz trīs gadus.
Tomēr, apkopojot vairāku lauksaimniecības speciālistu prognozes, jāatzīst — lielāks ir risks, ka liela daļa lauksaimniecības zemes paliks neizmantota, nekā iespēja, ka latvieši paliktu par nodarbinātajiem ārzemniekiem piederošās saimniecībās.
