Oktobrī būs gads, kopš Aizkraukles slimnīcas dzemdību nodaļai piešķirts “Mazulim draudzīgās slimnīcas” nosaukums.
Oktobrī būs gads, kopš Aizkraukles slimnīcas dzemdību nodaļai piešķirts “Mazulim draudzīgās slimnīcas” nosaukums. Par to, kas dzemdību nodaļā mainījies un kādas atziņas nostiprinājušās, saruna ar Aizkraukles slimnīcas ārsti neonatoloģi Dainu Eglīti.
Mazulim draudzīgajā slimnīcā Aizkrauklē piedzimis 310 mazuļu. Laikā no pērnā gada oktobra līdz gadumijai dzimuši 58, šogad deviņos mēnešos — 252 bērni.
Jaundzimušo ārste Daina Eglīte stāsta, ka šogad pieaudzis to māmiņu skaits, kuras arī no kaimiņrajoniem brauc dzemdēt uz Aizkraukli. Arvien vairāk ir tādu māmiņu no Jēkabpils rajona, bijušas arī vairākas pacientes no Ogres un citiem rajoniem.
— Kas gada laikā dzemdību nodaļā mainījies?
— Kopš iegūts “Mazulim draudzīgās slimnīcas” nosaukums, un arī lai to iegūtu, izpildītas visas prasības, personāls aktīvi strādā. Viss mūsu darbs veltīts tikai vienam mērķim — lai Latvijā bērni augtu veseli un neslimotu. Tam priekšnoteikums ir mazuļa barošana ar krūti jau kopš viņa dzimšanas brīža līdz pat gada vecumam un vēl ilgāk.
Arī pašas māmiņas arvien vairāk izprot krūts barošanas nozīmi, un daudz mazāk ir to māmiņu, kuras savam mazulim vēlas dot adaptētos maisījumus. Mūsu mērķis ir izskaidrot, ko no tā iegūs gan bērniņš, gan māte.
— Kāds ir svarīgākais faktors mazuļa zīdīšanā?
— Starp bērnu un māti emocionālā tuvība, kura veidojas barošanas brīdī. Bērna zīdīšana ir veselīga arī sievietes organismam, jo samazinās iespēja saslimt ar krūts vēzi, izkaisīto sklerozi un citām slimībām. Mātei jāapzinās, ka viņas piens ir vislabākais mazulim un ka tikai māte vienīgā visā pasaulē var bērnu pareizi ēdināt. Nekādi adaptētie maisījumi to neaizstās.
Noskaidrots, ka bērna veselības faktori saistīti ar bērna ēdināšanu pirmajā dzīves gadā. Ar krūti baroti bērni ātrāk pielāgojas dzīves apstākļiem un samazinās saslimšanu risks. Zviedru zinātnieki uzsver, ka bērniem, kuri pirmajā gadā saņēmuši mātes pienu, divreiz retāk attīstās cukura diabēts nekā mākslīgi barotajiem. Testi liecina arī par šādu bērnu augstāku garīgās attīstības līmeni.
— Vai jūtamas izmaiņas arī pašu māmiņu attieksmē?
— Pēdējā laikā ļoti krasi jūtams — māmiņas ir pozitīvi noskaņotas un pārliecinātas, ka grib un varēs barot mazuli ar krūti. Ne mazāk būtiski, ka arvien vairāk vīriešu viņas atbalsta. Arī mēs jau dzemdību nodaļā sniedzam atbalstu un palīdzam, ja māmiņa un mazulis nonāk grūtībās.
Statistikas dati liecina, ka Latvijā ir zems veselo mazuļu skaits līdz vienam gadam. Tas samazinās, arī pieaugot bērnu vecumam. Divu gadu vecumā 18,6 procenti bērnu ir pilnīgi veseli, bet 11 līdz 16 gadu vecumā — tikai septiņi procenti. Diemžēl šos rādītājus ietekmē arī tas, ka Latvijā joprojām ir salīdzinoši maz to jaundzimušo, kuri pirmajā dzīves gadā uzturā saņem mātes pienu.
— Dzemdību nodaļā izvietotas zīmes, kurās attēlots pārsvītrots māneklītis un pudelīte. Vai tas norāda, ka dzemdību nodaļā tos aizliegts izmantot?
— Aizliegt nevaram, bet neiesakām dot bērnam māneklīti un adaptētos maisījumus. Ja agrāk jaundzimušajam ieteica no pudelītes dot tēju vai ūdeni, šobrīd uzskati mainījušies, mazuli no pudelītes vispār neiesaka barot. Bērnam pilnībā pietiek ar mātes pienu. Atsevišķos gadījumos var piedāvāt šķidrumu, bet tad jābaro ar karotīti. Zīžot māneklīti vai pudelīti, bērna zīšanas mehānismā rodas izmaiņas, kas apgrūtina barošanu ar krūti, un bērnam veidojas nepareizs sakodiens.
— Vai Aizkrauklē ir arī topošo māmiņu skola?
— Slimnīcas telpās notiek nodarbības grūtniecēm, kurās jau pirms mazuļa dzimšanas sievietes apgūst dažādas iemaņas un saņem vērtīgus padomus. Topošo māmiņu skolu apmeklē tās, kuras pašas vēlas.
Esam iecerējušas veidot arī atbalsta grupu tām māmiņām, kuras mazuļus baro ar krūti. Vēl tikai jāatrod piemērotas telpas un jānokārto citi jautājumi.
