Rīt jaunjelgavietei Mildai Petkūnei 75 gadu jubileja.
Rīt jaunjelgavietei Mildai Petkūnei 75 gadu jubileja. Dzimšanas dienā viņu vienmēr iepriecina bērni un mazbērni, kā arī jubilāres mīļākās puķes — pašas audzētās mārtiņrozes un krizantēmas.
Milda Petkūne ir neretiete, diemžēl jau deviņu gadu vecumā kļuvusi bārenīte. Viņu izaudzinājusi mātesmāsa, daudz laba iemācījusi arī vecmāmiņa. Meitenīte septiņu gadu vecumā pratusi adīt, vēlāk apguvusi arī piegriešanas un šūšanas māku.
Savu topošo vīru Jāni pazinusi kopš bērnības, abi Neretas skolā mācījušies. Jāni 1943. gadā iesauca leģionā, pēc tam izsūtīja uz Sibīriju. Apprecējušies 1949. gadā, un 1999. gadā nosvinētas zelta kāzas.
Pieticīgs skatījums uz dzīvi
— Nekā ievērojama manā dzīvē nav. Esmu vienkārša sieviete, strādāju dažādus darbus, jo vienas noteiktas profesijas man nav. Lai nopelnītu lieku rubli, šuvu, adīju, tamborēju, audzēju mārtiņrozes un krizantēmas. Vīrs strādāja mežniecībā. 1960. gadā pārcēlāmies uz Jaunjelgavu, kur toreiz mežniecības piešķirtajā dzīvoklī dzīvoju vēl tagad, — stāsta Mildas kundze.
Abiem ar vīru bijusi stingra apņemšanās savām meitām Anitai un Lilitai dot augstāko izglītību. Tas arī noticis, Anita ir skolotāja un dzīvo Rīgā. Viņai divi bērni — Kristīne un Kristaps. Lilita un viņas vīrs Valdis ir ārsti Aizkrauklē, un viņiem ir meita Agnese.
Meitas audzina stingri
— Par labajām meitām vairāk jāpateicas Jānim, jo viņš meitenes audzināja ļoti stingri. Bija jāmācās, nekur bezmērķīgi apkārt skraidīt nevarēja. Arī uz ballēm viņas daudz netika, ja kādreiz skolā uz kādu aizgāja, tad jau desmitos, vienpadsmitos bija jābūt mājās. Tēva vārds viņām bija likums, — atceras jubilāre.
Vīrs labi pelnīja, un Mildas kundze varēja meitām palīdzēt audzināt viņu bērnus. Anitas meita Kristīne un dēls Kristaps mazotnē ir vecmāmiņas audzināti. Mazmeitu Agnesi vairāk pieskatījusi otra vecmāmiņa. Kristīne nu jau vairākus gadus dzīvo un mācās Amerikā, Kristaps būs baletdejotājs, Agnese ir juriste.
— Lai arī ar vīru bijām vienkārši ļaudis, meitām un mazbērniem mācījām gan darba tikumu, gan būt iejūtīgiem un godīgiem cilvēkiem. Viņi atraduši savu vietu dzīvē, mīl mūs. Kad vīrs bija slims un paliku viena, mani mīļie bija kopā ar mani. Arī tagad meitas un znots palīdz un rūpējas. Katru dienu piezvana, bieži atbrauc ciemos, — priecājas Mildas kundze.
Interesē politiskās aktivitātes
Jubileju Milda Petkūne kopā ar savu ģimeni svinēs viesu namā “Baltā gliemežnīca”.
Mildas kundze ar savējiem dažkārt aizbrauc uz kādu teātra izrādi vai koncertu, labprāt lasa, skatās televīziju, seko visām politiskajām aktivitātēm. Tomēr vistuvāk sirdij viņai joprojām šūšana un rudens puķu audzēšana, kaut gan gadi un veselība vairs neļauj pa zemi rušināties tik ilgi, cik gribētos.
Jubilārei patīk mājdzīvnieki, tāpēc viņai vienmēr mājās bijis suns vai kaķis. Nesen labākos medību laukos devies viņas pūdelis, nu Mildas kundze gaida kucēnu, kurš sarunāts no kaimiņiem. Pērn, kad palikusi viena, mājās ienācis liels, svešs runcis. Izstaigājis visas istabas un apgūlies vīra gultā. No tā laika Miks, kā saimniece runci nosaukusi, šīs mājas uzskata par savējām.
Dzimtas turpinājumā
— Gadi pagājuši ātri un nemanot. Vienīgi, lūkojoties meitās un mazbērnos, jūtu, ka dzīve steidzas. Kamēr spēks un gaišs prāts, jākustas un jādzīvo visam līdzi.
Esmu optimiste, bet bieži kavējos atmiņās — skaistās un skumjās, kādas veidojušas manu dzīvi. Iztēlojos, kā dzīvos mazbērni, ceru, ka sagaidīšu arī mazmazbērnus, jo Kristīne Amerikā apprecējās. Ceru un ticu, ka palikšu meitās un mazbērnos, — saka jubilāre.
