Vieni koknesieti Aigaru Kalniņu atceras kā labu skolotāju, citi pazīst kā Kokneses vai Aizkraukles pašvaldības izpilddirektoru, vēl kāds dzirdējis, ka viņš ir fonda “Koknesei” valdes priekšsēdētājs.
Vieni koknesieti Aigaru Kalniņu atceras kā labu skolotāju, citi pazīst kā Kokneses vai Aizkraukles pašvaldības izpilddirektoru, vēl kāds dzirdējis, ka viņš ir fonda “Koknesei” valdes priekšsēdētājs. Taču šoreiz mūsu saruna būs par viņa pašreizējo nodarbošanos — celtniecību.
Aigaru Kalniņu pazīstu vismaz desmit gadu — toreiz uzņēmējs vēl bija Kokneses vidusskolas direktora vietnieks, tāpēc atļaujos viņu uzrunāt ar “tu”. Pirms intervijas Aigars ierosina runāt tikai par darbu, neizceļot īpaši viņa personību. Tāpēc šī nebūs ierastā “Sestdienas intervija” par dzīvi, mīlestību un līdzīgām lietām.
Pieredzi gūst skolā un pašvaldībā
— Kā no fizkultūras skolotāja kļuvi par celtnieku?
— Sporta pedagoģijas akadēmijā bija priekšmets sporta celtnes. Man kā fizkultūras skolotājam, strādājot sportazālē un stadionā, ikdienā bieži bija jāsaskaras ar tehniskām lietām. Praktisko pieredzi guvu arī būvējot savu ģimenes māju un strādājot pašvaldībā. Koknesē remontējām kanalizācijas sistēmu, ierīkojām gāzesvadu, būvējām ceļus, iepazinu darbu meliorācijas jomā. Vadīju sporta halles celtniecību Koknesē un sportazāles pārbūvi Aizkrauklē. Strādājot ar arhitektiem un būvinspektoriem, iepazinu visus nosacījumus, kas jāievēro no būves plānošanas līdz pat tās nodošanai ekspluatācijā.
Īpaši šajā jomā man ļoti palīdzēja Madonas reģionālās būvinspekcijas speciālisti. Iespējams, tāpēc šobrīd arī mūsu firmai šī ir stiprā puse un visus darbus varam veikt ātrāk un precīzāk.
Draugs izaicina
— Privātbiznesa sākšana bija paša izvēle vai uzaicinājums nāca no kāda cita? — Pats pēc savas iniciatīvas nekad nebūtu saņēmies veidot privātuzņēmumu. Darbs pašvaldībā bija interesants, stabils un drošs. Biju guvis vispusīgu pieredzi šajā jomā, tāpēc mans draugs un domubiedrs, akciju sabiedrības “Virši A” vadītājs Jānis Riekstiņš ieteica sākt darboties pašam. Pateicoties viņam, pieņēmu šādu lēmumu.
Tas ir nopietns izaicinājums un risks, bet arī ļoti aizraujošs un interesants darbs. Saistošākais ir tas, ka pats varu pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību par to izpildi.
Domā vienādi
— Lielākā daļa uzņēmuma veiksmes atkarīga no tā darbiniekiem. Kur meklēji firmas “RRKP būve” speciālistus?
— Nekur neesmu viņus meklējis. Tie ir cilvēki, kurus pazinu jau agrāk, ar kuriem kopā esmu strādājis. Šajā lietā man vistuvākais cilvēks ir otrs firmas līdzīpašnieks Gunārs Grandāns. Esam strādājuši kopā arī agrāk, tikai es pārstāvēju pasūtītāju, viņš — izpildītāju. Kad sāku domāt par savas firmas izveidi, nolēmām darīt to kopā.
Reti gadās, ka cilvēki domā vienādi. Biznesa lietās, kad jālemj par naudas izlietojumu vai dažādām tehniskām niansēm, parasti rodas kaut kādas domstarpības. Mums tā nav. Ar radiem un bērnības draugiem nav tādas vienprātības, kā mums ar Gunāru. Viņš ir ļoti atbildīgs cilvēks, tādu nav daudz, tāpēc ar viņu ir viegli strādāt. Firmas panākumi balstās arī uz darbu vadītāju Valda Biķernieka, Jāņa Ņikitova un Jura Saidāna lielo pieredzi un prasmi organizēt darbu.
— Kurā brīdī saprati, ka nepieciešamas profesionālas zināšanas šajā jomā?
— Man bieži pietrūcis pārliecības, ka tas, kā es domāju, ir pareizi, tāpēc nolēmu studēt. Šīs akadēmiskās zināšanas bieži apstiprina to, ko esmu apguvis, strādājot praktiski.
Privātmājas nebūvē
— Ko jūs būvējat — privātmājas, sabiedriskus un ražošanas objektus?
— No privātmāju celtniecības mēģinām izvairīties. Ja mēs prasīsim no cilvēka tādu cenu, lai šis darbs būtu rentabls, reti kurš to varēs samaksāt. Likumā noteiktie pieskaitījumi visu ļoti sadārdzina, arī mēs gribam kaut ko nopelnīt, tāpēc privātmājas celtniecībā lētāk nolīgt pāris meistaru, nevis firmu.
Esam kapitāli pārbūvējuši Skrīveru pagasta padomi, Aizkrauklē izbūvējuši sociālos dzīvokļus, Koknesē remontējām bērnudārzu un kultūras namam klājām jaunu jumtu, Kurmenē remontējām skolu un kultūras namu, šobrīd Aizkrauklē ceļam automazgātavu un kafejnīcu. Tā, iespējams, būs glīta ēka. Strādājam arī citviet Latvijā.
Taču mums ar Gunāru visvairāk patīk būvēt sportazāles. Strādājot kopā, esam vienu jau uzcēluši. Tā ir Preiļu rajona Jersikā. Tikko sākām celt sportazāli Ogres rajona Birzgalē. Pats esmu vadījis Kokneses sporta halles celtniecību, kopā bijām iesaistīti arī Aizkraukles novada ģimnāzijas sportazāles pārbūvē.
Savā pagastā lielāka atbildība
— Savās mājās strādāt ir vieglāk vai grūtāk?
— Atbildīgāk. Grūtāk ir tāpēc, ka bieži vien mani uztver kā skolotāju, treneri, nevis celtnieku. Citos rajonos šādu problēmu nav.
— Cik cilvēkiem dodat darbu?
— Vidēji — trīsdesmit pieci.
— Kā tiekas galā ar darbiem vairākos objektos vienlaikus, ja ir tik maz strādnieku?
— Skatāmies, lai vienā objektā būtu optimālais cilvēku skaits. Ja viņu ir par daudz, norīkojam darbā citus, kur darbaroku trūkst. Aicinām palīgā arī apakšuzņēmējus. Tie ir zināmi uzņēmumi, kuriem var uzticēties: SIA “Metālists”, ceļu būves sabiedrība “Aizkraukle”, “Virši A”, “MRK”, “Anlijs”. Sadarbojamies arī ar citām būvfirmām, piemēram, “Spāre”, “Ozols un dēli”.
— Aizkraukles rajons ir mazs, te darbojas vairākas celtniecības firmas. Vai izjūti arī konkurenci?
— Pagaidām konkurenci nejūtam. Mūsu starpā valda mierīga līdzāspastāvēšana, jo mēs nevienam neko neesam atņēmuši, un arī mums neviens neko nav atņēmis.
Pirmie gūs labumu no Eiropas
— Saka — kur notiek celtniecība, tur uzlabojas ekonomiskā situācija. Vai jums darba pietiks vēl ilgam laikam?
— Aktīva celtniecība Latvijā vēl turpināsies vairāk nekā desmit gadu. Protams, es nevaru apgalvot, ka mēs spēsim noturēties šajā tirgū.
Vispār šajā ziņā esmu eirooptimists, jo naudu, ko Latvijā saņemsim no Eiropas strukturālajiem fondiem dažādu projektu realizācijai, pirmkārt, ieguldīs celtniecībā. Mēs pirmie gūsim no tā labumu. Lai kaut ko izveidotu, vispirms taču jāuzbūvē ēka.
— Vai par Eiropas naudu esat kaut ko jau uzcēluši?
— Esam iesaistījušies trijos SAPARD projektos. Smiltenē būvējām govju kūti, Koknesē, zemnieku saimniecībā “Kalnavoti”, uzcēlām graudu kalti, Aizkraukles pagasta “Gala Tuņķos” šobrīd top mēslu krātuve.
Pēc gatava projekta vieglāk strādāt
— Pastāv uzskats, lai saņemtu Eiropas naudu, jāizurbjas cauri milzīgam birokrātijas kalnam. Vai ir kāda atšķirība, pildot Eiropas vai Latvijas nosacījumus būvniecībā?
— Dokumentācijas sakārtošana Eiropas prasībām nav nekas vairāk kā Latvijas normatīvo aktu ievērošana. Latvijā būvēt gribošo cilvēku lielākā problēma ir tā, ka viņi cenšas ietaupīt uz pilnīgu projektu sagatavošanas rēķina. Viņi negrib maksāt arhitektiem. Mums ir ļoti grūti cilvēkus pārliecināt, ka vieglāk un ātrāk būvēt ir pēc pilnībā pabeigta projekta, nevis mainīt un papildināt to darba procesā. Nav normāli, ka pasūtītājs stāv būvlaukuma malā un norāda, kur un ko viņš vēl gribētu. Pieņemami ir, ja tas viss jau iepriekš uzzīmēts uz papīra.
Eiropā tādas lietas nepieļauj. Ja Latvijā visi projekti būtu tā izstrādāti, kā prasa Eiropā, celtniecība mūsu valstī ritētu daudz raitāk un gludāk.
Vēlas stabilitāti un drošību
— Kādu tu firmu “RRKP būve” redzi nākotnē?
— Sapnis ir to pilnveidot un attīstīt, izveidot pašiem savu tehnisko bāzi, lai mums būtu pašiem savs transporta, galdniecības cehs. Gribu, lai šajā uzņēmumā strādājošie justos tikpat droši un stabili kā valsts iestāžu darbinieki.
***
Vārds, uzvārds: Aigars Kalniņš.
Dzimšanas laiks un vieta: 1961. gada
12. septembris, Koknese.
Izglītība: Sporta pedagoģijas akadēmijā apgūta sporta skolotāja un trenera specialitāte, šobrīd ir Rīgas Tehniskās universitātes būvniecības fakultātes 1. kursa students.
Dzīvesvieta: Koknese.
Nodarbošanās: celtniecības firmas “RRKP būve” līdzīpašnieks un direktors.
Ģimene: sieva Ingūna ir skolotāja, bērni — Dāvis un Agra mācās Kokneses vidusskolā, bet Ilmārs apmeklē bērnudārzu.
Vaļasprieks: medības un sports.
HOROSKOPA ZĪME: Jaunava.
