Saeima divas reizes pēc kārtas noraidījusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja kārtējo priekšnieka kandidatūru.
Saeima divas reizes pēc kārtas noraidījusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja kārtējo priekšnieka kandidatūru. Prātā nāk padomju laiku anekdote: “Televīzijas ziņās diktors, tērpies sēru drānās, ar nopietnu sejas izteiksmi paziņo — dārgie televīzijas skatītāji, jūs noteikti smiesieties, bet miris mūsu kārtējais Centrālkomitejas ģenerālsekretārs.”
Tāpat jāsaka arī par Jutas Strīķes neievēlēšanu KNAB priekšnieces amatā — jūs noteikti smiesieties, bet tā nu ir iznācis. Smiekli caur asarām, jo patiesībā nekā smieklīga Saeimas deputātu gļēvulībā nav.
Citādi to nosaukt nevaru, kā vien par gļēvulību. Pilnīgi piekrītu politologa Valta Kalniņa viedoklim, ka deputāti, kuri balsoja pret Jutu Strīķi, vienkārši baidās no viņas. Jutu Strīķi dēvē par bezkompromisu cīnītāju, un balsot par viņu nozīmē balsot par cilvēku, kurš kontrolēs pašus deputātus.
Protams, uz šo amatu garā rindā nestāv, jo nevienam negribas no rīta līdz vakaram, atvainojiet par teicienu, pa mēsliem rakņāties. Jutas Strīķes kandidatūra nebija sliktākais variants. Neticu, ka iemesls balsot pret Strīķi bija viņas noslēpumainība saistībā ar ģimeni un privāto dzīvi vai piedēvētais pieredzes trūkums.
Labi atceramies, ar kādām pūlēm izdevās apstiprināt KNAB priekšnieku Gunti Rutki. Viņš šajā amatā nebija ilgi, jo iesniedza atlūgumu. Pēc pēdējā izsludinātā konkursa pieteicās 58 kandidāti, 11 no viņiem izvirzīja otrajai kārtai. Par labāko atzina Kanādas prokuroru Andreju Bērziņu, taču viņš savu kandidatūru atsauca.
Vienmēr bijuši kādi zemūdens akmeņi, kas traucējuši birojam normāli strādāt vai izvēlēties visiem tīkamu biroja priekšnieku. Vispiemērotākā kandidatūra šim amatam laikam būtu tāds cilvēks, kurš mierīgi sēdētu kabinetā, nekur nebāztu savu degunu, izliktos neko neredzam un parakstītos par algas saņemšanu. Tas noteikti patiktu arī Saeimas deputātiem.
Par prieku tiem, kuri balsoja par Jutu Strīķi, un par nepatiku viņas pretiniekiem jaunā sieviete tomēr strādās KNAB. Pēc premjerministra Einara Repšes īpaša lūguma, viņa apstiprināta KNAB priekšnieka vietnieces amatā korupcijas novēršanas jautājumos. Sabiedrība par atklātību “Delna” atbalsta Repšes mērķus, bet ne metodes, ar kādām tas panākts. Ministru prezidentam nav tiesību dot rīkojumus pārraudzībā esošai iestādei personāla jautājumos.
