Somijas pilsētā Lappenrautē notika Eiropas čempionāta finālsacensības sēdvolejbolā.
Somijas pilsētā Lappenrautē notika Eiropas čempionāta finālsacensības sēdvolejbolā. Latvijas vīriešu izlase ieguva astoto vietu.
Sēdvolejbolā nav kārtības
Iespēju piedalīties sacensībās bija izcīnījušas 12 vīriešu un 8 sieviešu nacionālās izlases no 14 Eiropas valstīm. Vienīgā komanda, kura neieradās, bija 1997. gada Eiropas čempione — Latvijas sieviešu valsts izlase. Iemesli — spēlētāju traumas, finansiālās problēmas, bet galvenā — nekārtības Latvijas sēdvolejbola sistēmā un vadībā. Liela daļas atbildības par šo situāciju jāuzņemas Latvijas Invalīdu integrācijas asociācijas vadītājai Vitai Kotānei, kura ir arī LVF sēdvolejbola komisijas vadītāja. Viņa sieviešu sēdvolejbola attīstībai Latvijā un Eiropā darījusi daudz, taču šis gadījums pierāda, ka viss šajā struktūrā tomēr nav kārtībā.
Sakarā ar Latvijas sieviešu izlases neierašanos Somijā izskatīja jautājumu arī par Latvijas vīriešu nacionālās izlases līdzdalību čempionātā. Balsojumā, kurā piedalījās visu 14 valstu pārstāvji, ar 5 balsīm pret un 9 par Latvijas vīru komandai tomēr atļāva startēt. Vēl gan bija jāsamaksā sodanauda, bet, pateicoties Latvijas Paralimpiskās komitejas vadībai, visu paveica laikā.
Uz Somiju ar personīgo auto
Latvijas vīriešu izlasei arī bija lielas problēmas, visu gadu meklējot atbalstītājus. To bija vairāk nekā 50. Braucām paši ar savām mašīnām. Lai arī visu vasaru trenējamies dažādās Latvijas vietās, trīs labi spēlētāji darba un traumu dēļ palika mājās. Latvijas nacionālajā vīriešu izlasē spēlēja: Uldis Ektermanis (Saldus, komandas kapteinis), Aleksandrs Vivčariks (Jaunjelgava), Normunds Kazimirenoks (Rīga), Boriss Jeparovs (Ropaži), Oskars Āboliņš (Talsi), Ansis Čevers (Alūksne), Igors Grišins (Rīga), Andris Ulmanis (Rīga), Andis Veigurs (Līvāni). Komandas menedžere — Solvita Ziemele (Līvāni), trenere — Inese Ulmane (Ogre).
Poļiem nav cerību uzvarēt
Apakšgrupu sastāvus veidoja pēc rangu tabulas (Latvijas komanda 2001. gadā Eiropas čempionātā Ungārijā palika 11. vietā). Mūsu grupā bija arī Polijas (7. vieta) un Krievijas (6. vieta) komanda.
Pirmā spēle — ar Polijas vienību, kura nepārspēta bijusi pēdējos četrus gadus. Šoreiz vīri cīnījās ar lielu degsmi un pašaizliedzību. Viņi poļiem neļāva cerēt uz uzvaru, un spēle beidzās ar 3:0. Latvijas labākais spēlētājs — Normunds Kazimirenoks.
Nākamie pretinieki — Krievijas sportisti — jau pirms turnīra paziņoja, ka viņu mērķis ir tikt uz paralimpiādi 2004. gadā Atēnās. Krievijas izlase tiešām ir galvastiesu pārāka par Latvijas un citām NVS valstu vienībām. Latvijas vīri vadībā noturējās pusspēli taču krievi salauza mūsu pretestību un uzvarēja ar 3:1. Labākais Latvijas spēlētājs — Oskars Āboliņš.
Apakšgrupas pēdējā spēlē poļi negaidīti apspēlēja krievus ar 3:0, un Latvijas izcīnīja pirmo vietu.
Labākais spēlētājs — jaunjelgavietis
Kvalifikācijā pretinieki bija Igaunijas spēlētāji, kurus latviešu puiši uzvarēja ar 3:0. Labākais spēlētājs bija jaunjelgavietis Aleksandrs Vivčariks.
Ceturtdaļfinālā mūs sagaidīja — trīskārtējie Eiropas un divkārtējie pasaules vicečempioni — Bosnijas—Hercegovinas vienība.
“Postdienvidslāvijas tanki” — tā viņus nosaukuši Eiropas vadošie treneri un spēlētāji. Latvijas komanda viņiem diemžēl zaudēja ar 0:3. Labākais spēlētājs — Uldis Ektermanis.
Pusfinālā par 5.—8. vietu tikāmies ar sēdvolejbola aizsācējiem Nīderlandes vienību, kura spēlēt sāka 1948. gadā pēc Otrā pasaules kara. Tiesneši ar pietāti raugās uz lielvalstu (Eirosavienības) komandām, un viņu neobjektivitāte veicināja galarezultātu: Nīderlande—Latvija 3:0. Parasti apgalvo, ka treneris zaudējumā vaino tiesnešus, taču šoreiz to atzina pat tiesnešu komisija. Taču mums tas nepalīdzēja.
Gatavojas kārtējām sacensībām
Spēlē par 7.—8. vietu mums pretī stājās visneērtākie pretinieki — Ukrainas vīri. Neuzmanības un kļūdu dēļ pretinieki, kuri nebija izpildījuši savas Paralimpiskās komitejas uzdevumu iekļūt olimpiādē mūsējos pieveica ar 3:0.
Astotā vieta mazajai Latvijai ir augsts sasniegums. Īpaši, ja komanda kopā var trenēties tikai vienu reizi nedēļā laipni atvēlētajā Nacionālo bruņoto spēku sporta kluba baseina sporta zālē. Pie tam sportistiem pašiem par saviem līdzekļiem jābrauc uz Rīgu, jo 3. grupas invalīdiem sabiedriskajā transportā nav nekādu atlaižu, arī benzīna izdevumus neviens neapmaksā. Komandai nav profesionāla trenera, ārsta, masiera, fizioterapeita, psihologa un menedžera, jo nevaram viņiem samaksāt. Tomēr, pateicoties labvēļu mecenātu un vienkārši labu cilvēku un pašvaldību atbalstam, Latvijas sēdvolejbola izlase trenējas un gatavojas kārtējām starptautiskajām sacensībām. 8. vieta Somijā garantē piedalīšanos Eiropas čempionātā Krievijā 2005. gadā.
