Ļoti gribas ticēt, ka, sākot jauno mācību gadu, iepriekšējā valstī bērniem iepotētais un šajā diemžēl vēl “neizravētais” teiciens “Tēvam bija trīs dēli, divi gudri, trešais — skolotājs” iznīks kā bīstama nezāle.
Ļoti gribas ticēt, ka, sākot jauno mācību gadu, iepriekšējā valstī bērniem iepotētais un šajā diemžēl vēl “neizravētais” teiciens “Tēvam bija trīs dēli, divi gudri, trešais — skolotājs” iznīks kā bīstama nezāle. Un godā cels saukli: mācīties, lai mācītu!
Vēsturiski zinību apguves monopols bija baznīcas rokās. Tagad šīs funkcijas polarizējušās.
Apsveicama ir kristīgās ētikas pasniegšana skolās, ko gan, baznīcprāt, no pastarīša statusa šodien nākotnē derētu celt augstākā vietā. (Kā sirma sieviņa man teica: kā tad lai prasa baušļus pildīt, ja nemāca?). Bet, kamēr kungi spriež, Pļaviņu kristīgo draudžu paspārnē atsākt jaunu mācību gadu aicina Svētā Pētera luterāņu svētdienas skola un baptistu svētdienas skola. Vasaras mēnešos Liepu ielas dievnama pļavā abu konfesiju skolotāju vadībā mācījās un draiskojās bērni, denominācijas nešķirojot, bet kā lego spēlē veidoja dzīves kopainu, pildīdami Jēzus aicinājumu: “Laidiet bērniņus pie manis, jo tādiem pieder Debesu valstība!”.
13. septembrī pulksten 16 Pļaviņās, Liepu ielā 44, būs jauniešu ikmēneša starpkonfesionāls dievkalpojums, kurā kā lektors šoreiz no Jelgavas uzaicināts jauniešu iecienīts mācītājs Agris Ozolinkevičs.
Cerīgi skatāmies, kā pilsētas centrā jau redzams katoļu dievnama tornis. Ielu derētu dēvēt Baznīcas vārdā. Dzīvosim, redzēsim, bet šodien mēs, Pļaviņu kristieši, mācāmies mācīties, kas nevienā vecumā neesot par vēlu.
